Grāmata „Vēstules mātei” izdota 1989.gadā. Tas ir prozas darbs, kuru nevarētu dēvēt par romānu, drīzāk atmiņu un apziņas plūsmas apkopojumu, kas rakstīts vēstuļu formā. Daiļdarba vēstījumā nav ne sižeta un nav galvenās tēmas, aprakstītas galvenās varones (autores, jo minēti konkrēti fakti no pašas Margitas Gūtmanes dzīves biogrāfijas) izjūtas, pārdomas. Galvenā varone vēstules „it kā” velta mātei, kuru nekad dzīvē nav satikusi un kurai nejūtas piederīga, taču adresāti mainās, dažas vēstules adresētas arī dzimtenei un daudzviet bez konkrēta adresāta – ikvienam. Nepiederība mātei nav vienīgā, varone neizprot, vai ir piederīga Jelgavai – dzimtajai pilsētai, Latvijai un latviešu valodai.