Secinājumi
No šī referāta var secināt to, cik daudz un dažādu savienojumu atrodas katra cilvēka ceļa locītavā, pie tam, katram no šiem savienojumiem, vai tā būtu saite somiņa, kroka vai bārkstiņa, ir sava noteikta loma locītavas artikulācijas procesā.
Kā jau katru ķermeņa sastāvdaļu, arī ceļa locītavas savienojumus un to sastāvdaļas lieliski apraksta un par tiem nojausmu rada to funkcijas, kuras, bez šaubām, ir ārkārtīgi diferenciētas. Ceļa locītava ir viena no savienojumiem bagātākajām ekstremitāšu locītavām, tādēļ tajā mēdz būt daudz nelielu un sīku veidojumu, kas, topošajiem medicīnas specialitātes profesionāļiem ir jāpārzina pēc iespējas plašāk un dziļāk tieši terminoloģijas un topogrāfiskās anatomijas ievirzēs.
Minot ieteikumus, varu teikt, ka pilnībā atbalstu tādu pagaidām samērā viduvēji izpētītu dabas, kā kopuma fenomenu, kā ‘torsionu lauki’, ko ar izciliem panākumiem varētu pielietot ne tikai dažādu patoloģiju un ķermeņa noviržu no normas diagnosticēšanas gadījumos, bet pat tādā sfērā, kā traumu, iedzimtu patoloģiski ģenētisku pazīmju izpausmju un patoloģiju iepriekšējā paredzēšanā un novēršanā pirms brīža, kad tās ir iestājušās un sākušas radīt pacientam diskomfortu.
Ar torsionu lauku pētniecību nodarbojas daudzi izcili prāti visā pasaulē, bet starp komandām līderi šajā jomā ir Krievija un konkrēti – [Anatolija Akimova vadītā Krievijas Dabas zinātņu akadēmijas Teorētiskās un lietišķās fizikas institūta fiziķi] , kā arī Latvijā viens no kompetentākajiem speciālistiem šajā jomā ir Latvijas Universitātes un Zinātņu akadēmijas habilitētais matemātikas un fizikas profesors Andris Buiķis.
Princips ir ārkārtīgi komplicēts, bet iedziļinoties tajā, to var izprast. Galvenajās līnijās šo fenomenu varētu skaidrot šādi: Eksistē 7 apziņas līmeņi. Katram cilvēkam ir savs torsionu lauks, kurš nepārtraukti tiek mainīts un papildināts, kas cieši saistīts ar elektronu rotācijas kustību – spinu. Kā zināms, elementārdaļiņas spins var būt gan ar pozitīvu, gan negatīvu virzienu, līdz ar to tas spēj veidot divas dažādas plaknes, kurās, kā kompaktdiskā iezīmes veic apkārtesošie cilvēki, lietas, ķermeņi – arī izjūtas un domas. Viss, kas mums ir apkārt, sastāv no daļiņām, tādēļ mūsdienās šī torsionu lauka teorija ir iespējama vairāk, kā jebkad agrāk pateicoties Šveices un Francijas hadronu kolaidera fenomenālajam atklājumam par to, ka ir daļiņas - neitrīno, kas tomēr spēj kustēties ātrāk par gaismu. Šis atklājums spēj apgāzt mūsdienu Einšteina veidoto pasaules uzskatu – tāpat to var arī torsionu, jeb vērpes lauki.
Savienojot šīs daudzās komponentes vienā, tiek panākts daudz efektīvāks diagnostikas un prediagnostikas rezultāts nekā ar klasiskās medicīnas palīdzību.
…
