Čehu masīvs, tā paleoģeogrāfiskā attīstība un ģeoloģiskās uzbūves galvenās iezīmes

Čehu masīva iedalījums
Čehu masīvs ir heterogēns veidojums, kas sastāv no 5 daļām. Katram no tiem piemīt sava struktūra un ģeoloģiskā attīstība: Moldas-Donavas (Moldanubicum), Teplas-Barandijas (Tepla-Barrandium), Saksijas-Tīringenes (Saxothuringicum), Lužices (Lugikum) un Moravosilēzijas (Moravosilesikum) (7.attēls).
Moldas-Donavas ir visvecākā Čehu masīva daļa un tajā ietilpst: Čehu mežs, Šumava, Novohradské hory, Jihočeské vysočiny, Českomoravské vrchoviny. Teritorija pārsvarā sastāv no metamorfiem iežiem, kas izveidojās pirmskembrijā un paleozojā. Teritorijā atrodas Centrālais Bohēmijas plutons (sastāv no plutoniskiem iežiem - olivīna gabro, granītiem u.c.) un Moldas-Donavas plutons (sastāv no granitoīdiem un metamorfiem iežiem), kuri izveidojās hercīnās oroģenēzes laikā (Chlupac, Vrana, 1994). Pamatā Moldas-Donavas teritorijā ir paragneisi, granulīti, amfibolīti, serpentinīti, Šumavas un Čehu meža teritorijā sastopami kristāliskie slānekļi.
Teplas-Barandijas daļa atrodas uz Z no Moldas-Donavas. Tā izveidojās proterozojā un agrajā paleozojā. Teritorijā ir sastopami visdažādākie ieži:
• kembrija - argilīti, aleirolīti un konglomerāti;
• ordovika - slānekļi, mālainie nogulumi, kvarcīti;
• silūra - mālainie slānekļi, kaļķainie slānekļi un kaļķakmeņi;
• devona - kaļķakmeņi un diabāzi.
…