Čārlzs Dikenss dzimis 1812. gada 7. februārī Portsmudā.
Dikensa tēvs ir sīks ierēdnis Portsmudas ostā. Dikensi dzīvo trūcīgi, jo ģimenē aug četri bērni. Pēc kāda mantojama saņemšanas ģimenes materiālais stāvoklis nedaudz uzlabojās, tomēr Dikensa bērnība ir grūta. Skolas gaitas viņam beidzas jau četrpadsmit gadu vecumā, jo tēvs parādu dēļ tiek ieslodzīts cietumā. Dikenss strādā uzņēmumā, kur ražo zābaku ziedi, pēc tam ir pārrakstītājs notāru kantorī. Apguvis stenogrāfiju, Dikenss kļūst par laikrakstu reportieri, sākas arī viņa literarā darbība.
Sākot ar 1833. gadu viņš tur nodrukā veselu virkni skiču no Londonas drūzmainās dzīves, kuras mazliet vēlāk izdod divos kopojumos. Savus rakstus viņš parakstīja ar pseidonīmu “Bozs”. Dikensu slavenu padara “Pikvika kluba piezīmes” (1837.). Pamazām autora vārds “Bozs” kļūst slavens visā izglītotajā Anglijā.
1836. gadā Dikenss aprecas ar kāda sava avīzes kolēģa meitu. Viņš turpina rakstīt savus plašākos darbus, ar ko labi nopelna un tiek slavēts. Blakus tīri literāriskam darbam Dikenss tiek arī par redaktoru liberārajai avīzei “Daily News”, vēlāk izdod pats savu nedēļas avīzi. Romāni iznāk nepārtrauktā virknē, bez tam Dikenss nodarbojas arī ar lugu rakstīšanu. Pārmērīgs darbs atstāj iespaidu uz veselību. 1858. gadā viņš šķiras no sievas.
“Pikvika kluba biedriem” seko plaši sociālie romāni, skaitā 12, no kuriem ievērojamākie ir “Olivers Tvists” (1838), “Nikolass Niklbijs” (1839), “Martins Čezlvits” (1844), “Dombijs un dēls” (1848), “Dāvids Koperfīlds” (1850), “Saltais nams” (1853), “Grūti laiki” (1854), “Mazā Dorita” (1857), “Lielās cerības” (1861), “Mūsu kopējais draugs” (1865). Bez tam Dikenss publicē septiņus stāstu un aprakstu krājumus un izdod laikrakstu un literāru žurnālu. Mūža beigu posmā viņš ar lieliem panākumiem lasa savus darbus publiskos sarīkojumos.
Dikenss tēlo lielpilsētas cilvēkus un viņu dzīvi aristokrātu salonos, pagrabos un jumta istabiņās, tēlo to izšķērdīgā greznībā, nabadzībā un noziegumos. Dikenss ir dzīves un apstākļu patiesīgs un cilvēcīgs raksturotājs.
1870. gadā Čārlzs Dikenss mirst. Bet laika periodā, kas pagājis pēc viņa nāves, Dikensa slava augusi vēl vairāk.…