Pagasta teritorija netiek izmantota derīgo izrakteņu ieguvei (piem., kūdras, mālu), jo tie atrodas tiešā apdzīvoto vietu tuvumā vai arī ainaviski augstvērtīgās dabas teritorijās. Toties pilnvērtīgi tiek izmantoti ūdens resursi gan apūdeņošanai, gan komunālajām vajadzībām. Bet lielāko uzmanību izpelnas rekreācijas resursi – jūras piekraste, kas piesaista atpūtniekus. Blakusesošās jūras ūdens lēnā sasilšana un atdzišana ietekmē Carnikavas pagasta klimatu. Tāpēc ziemā un rudenī te ir siltāks nekā dziļāk sauszemē. Savukārt pavasarī un vasarā piekrastē ir vēsāk, jo ūdens sasilst lēnāk nekā sauszeme. Lai vai kā, vasara ir vissiltākais gadalaiks, un gaisa temperatūra maksimumu sasniedz augustā.
Carnikavas pagasts ietver 7 ezerus un 3 upes, no kurām viena ir Latvijas garākās upes Gaujas lejtece. Tā ir zvejniecībai un peldēšanai laba un tajā pašā laikā bīstama dažādu apstākļu dēļ. Gauja pavasaros appludina plašas teritorijas un ik gadu, noskalojot krastus par vairākiem metriem, maina gultni. Šīs ūdens tilpes ir makšķerēšanai vai retu augu, sugu apskatei un izpētei piemērotas vietas.
Carnikavas pagastā 60% teritorijas aizņem meži, no kuriem daļu aizņem Piejūras dabas parks. Lielākā daļa Carnikavas pagasta zemes ir nabadzīgas ar barības vielām (priežu mežu teritorija), bet mazākā – meliorētās zemes.
Pagastā savvaļā sastopami daudz dažādi dzīvnieki, jo cilvēku apdzīvojums un tā mazais blīvums nav dzīvniekus izskaudis.…