Cariskās valdības un vācbaltu muižniecības realizētā agrārā politika Baltijas guberņās nebija sekmīga

Agrārās politikas laikmets Baltijas guberņās ir viens no tumšākajiem un nežēlīgākajiem periodiem cilvēces kultūras un attīstības vēsturē. Dzimtbūšana Baltijas guberņā bija smags un nežēlīgs laika periods latviešu tautai. Tas pilnībā apturēja zemnieku materiālo guvumu, lika paciest morālu un dažbrīd arī fizisku pazemojumu, apturēja jebkāda veida centienus piedalīties valsts politiskajā dzīvē, kā arī nepieļāva iespēju attīstīt savas zināšanas, kavēja tautas pašapziņas celšanu un padarīja latviešu tautu par vergiem, tādējādi degradējot latviešu tautu kopumā. Ar dzimtbūšanu sākās arī cīņa starp muižniecību un zemniekiem par mīļo zemi un neatkarīgu brīvību. Apmēram 900 000 latviešu dzimtcilvēku tika pakļauti šiem netaisnīgajiem ierobežojumiem, kurus noteica tā laika likumi un valdoša iekārta. Šāda Latvijas tautas apspiešanas nevarēja ilgi turpināties, jo tolaik lielu uzmanību guvušās absolūtisma un liberālisma idejas iesakņojās arī tā laika latviešu zemnieka prātā un sirdī, tādējādi veidojot negatīvu nostāju pret pastāvošo kārtību. Tomēr spēku pārsvars bija pret latviešiem, tāpēc arī pagāja vairāki gadu desmiti līdz beidza pastāvēt dzimtbūšana un latvietim bija iespēja pretendēt uz savu vārdu un uzvārdu un likt tam skanēt tālu prom pasaulē. Šķiet, latviešu zemes īpašnieki ir mainījušies, vienīgi tās apstrādātāji ir vienmēr bijuši latviešu zemnieki – darba tauta.
Lai labāk iepazītos ar šo tēmu un veiksmīgāk atklātu agrārās reformas idejas un centienus, izvirzīju sev sekojošus mērķus:
1)Izpētīt agrārās reformas iemeslus;
2)Izpētīt dzimtcilvēku stāvokli līdz brīvlaišanai;
3)Izpētīt dzimtcilvēku stāvokli pēc brīvlaišanas;
4)Noskaidrot, vai cariskās valdības un vācbaltu muižniecības realizētā agrārā politika Baltijas guberņās bija nesekmīga.

…