Izpētot abus grafikus, var secināt, ka C vitamīna koncentrācija laika gaitā krītas un kļūst arvien mazāka. Vislabāk to var saskatīt 2. att. ar "Antonovkas" šķirnes āboliem. Balstoties uz literatūras analīzi, iegūtie dati atbilst ticamībai. Kļūdas radās pašā eksperimenta sākumā, jo bija ļoti grūti paredzēt, kādam ir jābūt krāsas koncentrācijas punktam (cik vāji rozā šķīdumam bija jākļūst). Tiešajā mērījumā bija absolūtā kļūda ∆V= 0,05 ml, un relatīvā kļūda bija ∆R= 10 %. Precīzāki rezultāti būtu bijuši, ja tiktu izmantotas vairākas ābolu šķirnes. Titrēšana tika veikta pēc iespējas maksimāli precīzi, bet ar skolas mērtraukiem un iekārtām optimālo rezultātu nebija iespējams sasniegt.
Secinājumi
1. Vitamīni ir bioloģiski aktīvas organiskas vielas, kas cilvēka organismā vai nu neveidojas nemaz, vai arī tiek sintezētas nepietiekamā daudzumā, tādēļ tās ir jāuzņem ar uzturu.
2. C vitamīns piedalās oksidēšanās – reducēšanās procesos, kas nepieciešams saistaudu veidošanā un hormonu sintēzē, un holesterīna pārvēršanā žults skābēs.
3. Āboli mūsu klimatiskajā joslā ir visizplatītākie un iecienītākie augļi, tie ir ļoti veselīgi, kas izskaidrojams ar pektīna bagātību ābolos.
4. C vitamīna kvantitatīvai noteikšanai visbiežāk izmanto ļoti jutīgu un specifisku reaģentu 2,6- dihloroindofenols jeb Tilmana reaģentu.
5. Eksperimentāli noskaidrojām, ka askornībskābe ir vairāk ābolos, kas ir svaigi, nevis kādu laiku uzglabāti.
6. "Antonovkas" šķirnes ābolos ir vairāk C vitamīns nekā "Sīpoliņa" šķirnes ābolos, un C vitamīna masas koncentrācija tajā krītas pakāpeniskāk.
7. Izvirzītā hipotēze – ja ābolus ilgāk uzglabā, tad C vitamīna koncentrācija tajos samazinās – apstiprinājās.
…
