Nozares apraksts
1995. gada decembra deklarācijā par Ministru kabineta darbu uzsvērta noteikta virzība uz tādas sociālpolitiskās un ekonomiskās vides izveidošanu Latvijā, kas sekmētu tautsaimniecības attīstību.
Būvniecība ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Būvniecības nozīmi nosaka tās ievērojamais īpatsvars nacionālā kopprodukta veidošanā. Būvniecība ir relatīvi darbietilpīgs process un valsts mērogā tā piesaista apmēram pusi no visiem kapitālieguldījumiem. Būvniecība ir saistīta ar jebkuru tautsaimniecības nozari, jo rada tām bāzi ēku un būvju veidā. Tāpēc katrai valstij vitāli svarīgi ir attīstīt savu dzīvotspējīgu būvniecību un būvindustriju (būvmateriālu un būvkonstrukciju ražošanu). Kopumā būvniecība raksturo ikvienas valsts ekonomisko attīstību un kultūru.
Būvniecības nozare ir cieši saistīta ar valsts vispārējo ekonomisko attīstību. Lai analizētu tās struktūru un attīstības tendences, notiekošais būvniecības nozarē jāpēta uz valstī notiekošo ekonomisko procesu vispārējā fona.
Būvniecības nozare visjūtīgāk reaģē uz ekonomiskās situācijas izmaiņām valstī. Ekonomiskās krīzes apstākļos būvniecības produkcija samazinās visstraujāk. Latvijā no 1990.-1993.gadam iekšzemes kopprodukts samazinājās 2 reizes, bet būvniecības izlaide - gandrīz 8 reizes. Ar 1994.gadu sākās būvniecības pieaugums. 2000.gadā būvprodukcijas apjoma pieaugums bija 8,4 %, salīdzinot ar 1995.gadu, tas bija pieaudzis 1,5 reizes un veidoja 6,8 % no IKP
Radikālās izmaiņas ekonomikā ietekmējušas arī darbības specifiku būvniecībā: salīdzinot ar 1990.gadu, vairākkārt palielinājies remonta un rekonstrukcijas darbu īpatsvars (sastāda 2/3 no apjoma), kā arī jaunu individuālo dzīvojamo māju būvniecība, bet strauji samazinājusies daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība. Kopš 1995.gada pieaug inženierbūvju celtniecības apjomi (komunikācijas, ostas, ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli).
Vienu no problēmām rada 80-tajos gados nepabeigtie būvniecības objekti. Šo būvju likteni izšķir galvenokārt teritoriju plānojumi, apbūves noteikumi un tehniski ekonomiskie apsvērumi. Visvairāk nepabeigtās būvniecības objektu ir Rīgas (12%) un Liepājas (9%) rajonos, kā arī Dobeles rajonā . Finansu līdzekļu pietrūkst skolām, kur ieguldīta vidēji tikai 1/10 daļa no nepieciešamā apjoma. Nepieciešams apzināt un izvērtēt veicamos pasākumus nepabeigtajos valsts un pašvaldību būvobjektos, lai minimizētu zaudējumus kā no tehniski – ekonomiskajiem aspektiem, tā arī no estētiskā viedokļa.
…
