Būvniecības nacionālā programma

Būvniecības attīstības procesā no ieceres līdz pabeigtai būvei ir iesaistīti kā garīgā, tā fiziskā darba veicēji, kā būvniecības speciālisti un pasūtītāji, tā iedzīvotāji vai strādājošie, kuri izmantos šī procesa galarezultātu – būvi.
Būvniecības produkcijas apjoms un tirgus struktūra ir atkarīga no tautsaimniecības attīstības. Ja ekonomiskā situācija valstī pasliktinās, nekavējoties samazinās mājokļu būvniecība, tai seko komerciālo, ražošanas un infrastruktūras objektu būvniecības samazinājums. Savukārt, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, pirmās būvniecības aktivitātes ir jūtamas komerciālos uzņēmumos, tad ražošanas uzņēmumos un vienlaicīgi valsts un pašvaldību finansētās infrastruktūras objektos un, palielinoties ienākumiem, sāk paplašināties arī mājokļu būvniecība. Šāda attīstības secība ir konstatēta Eiropas Savienības valstīs un citur pasaulē.
Eiropas komisijas ziņojumā par “Būvniecības nozares konkurētspēju” būvniecības nozare kopumā raksturota kā Eiropas Savienības tautsaimniecības būtiska sastāvdaļa - stabila nozare, kas veido 11% no Eiropas Savienības kopprodukta un ir noteicošā investīcijās, piesaistot 58% no kopējā pamatkapitāla veidošanas izmaksām, nodarbinot būvniecībā 8% no darbaspējīgo iedzīvotāju skaita un līdz 16% strādājošo ar būvniecības procesu saistītās citās nozarēs. Latvijā būvniecība 2000.gadā deva 6,8% no IKP.
Lai veicinātu straujāku ekonomikas attīstību valstī, attīstītajās valstīs Rietumeiropā, ASV, Japānā u.c vairākkārtīgi ir veikti valsts ieguldījumi būvniecības nozarē, jo būvniecības attīstības rezultātā palielinās pieprasījums arī citās tautsaimniecības nozarēs.…