Komisija sastāda aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (Ministru kabineta noteikumu Nr.299 - 2.pielikums). Aktu paraksta visi komisijas locekļi. Akta veidlapa ir vienota visu veidu būvēm, sesto sadaļu "Būves tehniski ekonomiskie rādītāji" aizpilda atbilstoši būves veidam.
Aktu reģistrē būvvaldē. Akta ciparu kodā ir šādas 11 zīmes:
Pirmās divas zīmes — attiecīgā gada skaitļa pēdējie divi cipari;
Nākamās piecas zīmes — akta reģistrācijas numurs, kas līdz piecām zīmēm papildināts ar nullēm no kreisās puses;
Pēdējās četras zīmes — būves teritoriālais kods saskaņā ar Administratīvi teritoriālo klasifikatoru;[1]
Šos aktus sastāda 3 eksemplāros, divi no kuriem paliek pie pasūtītāja, un trešais dodas uz būvvaldes arhīvu.
Komisija pieņem lēmumu par būves gatavību ekspluatācijai. Komisija var pieņemt negatīvu lēmumu gadījumos, ja kāda no augstāk minētajām organizācijām deva negatīvu atzinumu. Ja Komisija pieņem lēmumu par būves nepieņemšanu ekspluatācijā, tad tā pasūtītājam aizsūta pamatotu lēmumu, kur, atsaucoties uz būvnormatīviem un normatīvajiem aktiem, tiek aprakstīti defekti vai atkāpes. Objekta pieņemšanā radušās domstarpības savas kompetences robežās lemj pilsētas Būvvalde, Dome, Valsts Būvinspekcija vai tiesa
Pasūtītajam ir iespēja pēc šo trūkumu un defektu novēršanas atkārtoti uzsākt komisijas sēdi par būves ekspluatācijas gatavību. Būve ir pieņemta ekspluatācijā, sākot ar to dienu, kad pieņemšanas aktu paraksta amata atbildīgā persona.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 299 Valsts būvinspekcijas amatpersonas ir tiesīgas anulēt aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja komisija ir norīkota vai darbojusies, pārkāpjot Ministra kabineta noteikumus Nr.299.
Gadījumos, kad būvētājs patvaļīgi sāka ekspluatēt būvi bez pieņemšanas procedūras , viņš tiek sodīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem. …