Ievads
Ģeoloģija (gr. gē - zeme, logos - mācība) ir zinātņu komplekss par Zemes uzbūvi, sastāvu, attīstības vēsturi un dažādiem procesiem, kas pārveido Zemes sastāvu, uzbūvi un reljefu.
Daudziem ar ģeoloģiju saistās zelta un naftas meklētāji, taču tas nebūt nav vienīgais ar ko ģeologi nodarbojas un kopēta ģeoloģijas mācība. Ģeoloģija apskata daudz un dažādas nozares kā, piemēram, mineraloģija, petrogrāfija, litoloģija, struktūrģeoloģija, tektonika, vulkanoloģija, vēsturiskā ģeoloģija, paleontoloģija, glacioloģija, stratigrāfija, paleovulkanoloģija, kvartārģeoloģija, ģeofizika, izrakteņu ģeoloģija, hidroģeoloģija, inženierģeoloģija, militārā ģeoloģija, reģionālā ģeoloģija, jūras ģeoloģija, matemātiskā ģeoloģija, ekonomiskā ģeoloģija.
Mani kā esošo un topošo būvnieku visvairāk interesē tāds ģeoloģijas novirziens kā inženierģeoloģija, kas radusies pateicoties straujai būvniecības attīstībai - tā pēta Zemes garozas virsējo slāņu dinamiku sakarā ar dažāda veida objektu celtniecību. Inženierģeoloģija ir zinātne par ģeoloģisko vidi, t.i. Zemes garozas daļu, uz kuru cilvēks iedarbojas, to izmainot un ietekmējot.
Katra pasūtītāja vēlmes ir racionāli izmantot ģeoloģisko vidi, celt ekonomiski, taupot laiku, naudas līdzekļus un būvmateriālus. Šāda racionāla un ekonomiska celtniecība nav iespējama bez detalizētas ģeoloģiskās vides izpētes, bez ģeoloģisko un inženierģeoloģisko procesu un to intensitātes prognozes laikā un telpā. Ar visiem šiem jautājumiem nodarbojas inženierģeoloģija.
Projektējot un ceļot dažādas būves (ceļus, aizsprostus, tiltus, rūpnīcas, dzīvojamās mājas u. c), jānoskaidro ģeoloģiskās vides īpatnības, kas var ietekmēt objekta celtniecību vai ekspluatācijas apstākļus. Jāzina, kādi ir iežu saguluma apstākļi, sastāvs, fizikāli mehāniskās īpašības, pazemes ūdeņu dziļums, sastāvs, reljefa īpatnības, ģeoloģiskie un inženierģeoloģiskie procesi, kas var sākties celtniecības rezultātā. Jānoskaidro arī, kādi pasākumi jāveic, lai novērstu nelabvēlīgo ģeoloģisko procesu ietekmi uz būvobjektu. Kompleksa inženierģeoloģisko apstākļu izpēte ir viens no galvenajiem celtniecības priekšnosacījumiem. Celtniecība ir iespējama pat ļoti sarežģītos inženierģeoloģiskos apstākļos, taču bīstama ir šo apstākļu nepareiza novērtēšana, kas var radīt ievērojamu celtniecības sadārdzināšanos un paildzināšanos, bet dažkārt pat avāriju, piemēram, 1912.gadā graudu elevatora pamati, pēc pirmās graudu uzpildes, vienā pusē nosēdās par 8,7m, bet otrā pusē pacēlās par 1,5m. Šī avārija notika vienpusējas grunts izspiešanas dēļ.
…