Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Būtiņģes naftas terminālis - klupšanas akmens Latvijas un Lietuvas attiecībās

     Novērtēts!

    Referāts7 Tiesības, Politika

2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:171789
 
Vērtējums:
Publicēts: 03.06.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Būtiņģes termināļa vēsture, negadījumu attīstība un to salīdzinājums ar līdzīgiem notikumiem pasaulē    4
  Latvijas un Lietuvas tiesiskā puse Būtiņģes termināļa sakarā    7
  Secinājumi    9
  Izmantotā literatūra    10
Darba fragmentsAizvērt

Būtiņģes naftas termināļa pirmsākumi meklējami 1995. gadā, kad tika nodibināts uzņēmums “Butinge Nafta”. Tās uzdevums bija radīt projektu Būtiņģes naftas termināļa celtniecībai. 1998. gadā tā iekļāvās “Mažeikju Nafta” AS uzņēmumā un tika uzbūvēts modernākais naftas terminālis Baltijas valstīs. Šī termināļa mērķis bija konkurēt ar Ventspils ostu stratēģiski svarīgo naftas produktu transportēšanā. Neaizsalstošā Baltija jūra un lielie Krievijas naftas apjomi bija par pamatu Lietuvas valdības centieniem darīt visu, lai šis terminālis tiktu uzbūvēts.
Terminālis atrodas tikai pāris km aiz Latvijas robežas un 1999. gadā tajā pārkrāva 600 000 tonnu naftas produktu, kas izraisīja bažas par Latvijas drošību gadījumā, ja notiktu ekoloģiska katastrofa. “Par pirmajiem draudiem Latvijas pierobežai kļuva paziņojumi masu medijos, kuros vairāki šajā reģionā dzīvojošie sūdzējās par gaisa piesārņojumu. Lai arī līdz valdības līmenim šis paziņojums nenonāca, tomēr aizvien vairāk latviešus satrauca naftas termināla drošība”
Līdz 1. ekoloģiskajai katastrofai ilgi nebija jāgaida. Negadījums notika neievērojot vienkāršus drošības noteikumus naftas uzpildes laikā: “1999. gada 6. decembra vakarā, četrarpus mēnešus kopš termināla atklāšanas, plīsa tauva un līdz ar to arī caurule, no kuras jūrā izlija nafta. Avārijas cēlonis bija tankkuģa uzpilde stiprā vētrā, kaut gan termināla ekspluatācijas drošības noteikumi paredz, ka kuģa uzpilde nedrīkst notikt par 2,5 m augstākos viļņos un par 20 m/s stiprākā vējā.” . Toreiz jūrā izlija 3 – 4 tonnas naftas. “.. nafta tā arī netika savākta, jo tā nogrima un vēlāk, sajaukusies ar smiltīm, tika izskalota arī Latvijas krastā.”

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties