Būtiņģes naftas termināļa pirmsākumi meklējami 1995. gadā, kad tika nodibināts uzņēmums “Butinge Nafta”. Tās uzdevums bija radīt projektu Būtiņģes naftas termināļa celtniecībai. 1998. gadā tā iekļāvās “Mažeikju Nafta” AS uzņēmumā un tika uzbūvēts modernākais naftas terminālis Baltijas valstīs. Šī termināļa mērķis bija konkurēt ar Ventspils ostu stratēģiski svarīgo naftas produktu transportēšanā. Neaizsalstošā Baltija jūra un lielie Krievijas naftas apjomi bija par pamatu Lietuvas valdības centieniem darīt visu, lai šis terminālis tiktu uzbūvēts.
Terminālis atrodas tikai pāris km aiz Latvijas robežas un 1999. gadā tajā pārkrāva 600 000 tonnu naftas produktu, kas izraisīja bažas par Latvijas drošību gadījumā, ja notiktu ekoloģiska katastrofa. “Par pirmajiem draudiem Latvijas pierobežai kļuva paziņojumi masu medijos, kuros vairāki šajā reģionā dzīvojošie sūdzējās par gaisa piesārņojumu. Lai arī līdz valdības līmenim šis paziņojums nenonāca, tomēr aizvien vairāk latviešus satrauca naftas termināla drošība”
Līdz 1. ekoloģiskajai katastrofai ilgi nebija jāgaida. Negadījums notika neievērojot vienkāršus drošības noteikumus naftas uzpildes laikā: “1999. gada 6. decembra vakarā, četrarpus mēnešus kopš termināla atklāšanas, plīsa tauva un līdz ar to arī caurule, no kuras jūrā izlija nafta. Avārijas cēlonis bija tankkuģa uzpilde stiprā vētrā, kaut gan termināla ekspluatācijas drošības noteikumi paredz, ka kuģa uzpilde nedrīkst notikt par 2,5 m augstākos viļņos un par 20 m/s stiprākā vējā.” . Toreiz jūrā izlija 3 – 4 tonnas naftas. “.. nafta tā arī netika savākta, jo tā nogrima un vēlāk, sajaukusies ar smiltīm, tika izskalota arī Latvijas krastā.”
…