Darbs tēma: Būt vai nebūt G. Birkerta Gaismas pilij Latvijā.
Pēdējā laikā ir aktualizējusies diskusija par to, vai Latvijai ir nepieciešama jauna Nacionālā bibliotēkas ēka jeb Gaismas pils, vai - nē. Tādēļ mēs iesaistījāmies projektā un paudām savu viedokli šajā jautājumā - būt vai nebūt Gaismas pilij.
Darba mērķis: Iepazīties ar Gunāra Birkerta radošo darbību un viņa projektētās Gaismas pils tapšanu Rīgā.
Darba uzdevumi:
1.Iepazīties ar G. Birkerta biogrāfiju.
2.Sameklēt informāciju par G. Birkerta projektiem un to realizāciju.
3.Latvijas Nacionalās bibliotēkas ”Gaismas pils” tapšanas gaita.
4.Sameklēt materiālus par Gaismas pils projektu.
5.Iepazīties ar problēmām Gaismas pils realizācijā.
6.Veikt aptauju par Gaismas pils nepieciešamību Latvijā.
Hipotēze: Realizējot Gaismas pils projektu, pilnveidosies bibliotēkas darbība Latvijā, it īpaši attālākajos lauku rajonos.
Darba izmantotās metodes: internetā dotās informācijas analīze un izpēte, apraksti.
Darba struktūra: darbs sastāv no ievada un četrām nodaļām. 1. nodaļa – Gunārs Birkerts un viņa projekti. 2. nodaļa – „Gaismas pils”, kas sastāv no trīm apakšnodaļām: pirmā – „Kā viss sākās...,” otrā – „Latvijas Nacionālās Bibliotēkas mērķis,” trešā – „Gaismas tīkla attīstība.” 3. nodaļa – „Dažādi projekti Gasimas pils uzmanības piesaistīšanai.”4. nodaļa – „Pētījuma rezultātu analīze.” Darbs sastāv no secinājuma, izmantoto informācijas avotu saraksta un trijiem pielikumiem. Darbā ir 12 attēli, 2 tabulas.
1. Gunārs Birkerts un viņa projekti
Pasaulē pazīstamākais latviešu arhitekts ir Gunārs Birkerts [1.1.att.]. Viņš ir dzimis Rīgā 1925. gadā, studējis Štutgartes Tehniskajā universitātē - Vācijā. 1944.gadā ar kuģi devās projām no Latvijas. Māte palika Latvijā, viņai likās, ka krievu okupācija būs kaut kas īslaicīgs. Ir studējis trijās slavenajās tehniskajās augstskolās: Minhenē, Štutgartē un Cīrihē. Gunārs kara beigās iestājās Štutgartes Arhitektūras fakultātē. Štutgartē viņam bija jāturas līdzi studentiem, kas bija vecāki par viņu. Gunāram bija jāapgūst arī jauns līmenis valodas prasmē. Tam viņš tika cauri un sāka interesēties, ko darīt tālāk. Kurss viņam bija devis divas ievirzes - moderno, Bauhaus ievirzi, un nacionāli romantisko vācu Heimatstil. Gunāru Birkertu neinteresēja ne viena, ne otra, viņu interesēja skandināvi. Lielie iespaida devēji viņam bija Alvars Ālto, Svens Markēliuss, Arne Jākobsens, Eriks Gunnars Asplunds, bet visvairāk Sārinens. Gunārs Birkerts teica: « Man tik ļoti patīk Sārinena arhitektūra, ka gribu pie viņa strādāt! » [1.] Gunārs konstatēja, ka viņam ir patikusi Sārinena juniora – Ēro Sārinena arhitektūra. …
