-
Burtu vēsture
Novērtēts!
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | ||
Piktogrāfija un ideogrāfija | ||
Hieroglifi | ||
Senās Indijas rakstība | ||
Ķīļraksts | ||
Fonogrāfiskā jeb skaniskā rakstība | ||
Latīņu alfabēta izveide | ||
Gotiskais šrifts un antīkva | ||
Miniatūras un iniciāļi | ||
Kaligrāfiskais raksts | ||
Art Deco | ||
Jūgendstila burti | ||
Burti | ||
Izmantotā literatūra un avoti |
Rakstība ieņem ļoti svarīgu vietu cilvēka dzīvē. Rakstīt prasme attīstījās līdz ar seno cilvēku. Pirmie attēlu raksti sastopami senajā Ēģiptē, Indijā, Ķīnā, Mezopotāmijā, Centrālamerikā un Latīņamerikā. Rakstu zīmes daudzās valstīs sauc par hieroglifiem; ķīnieši, japāņi, korejieši vēl šodien lieto hieroglifus. Turpretī Mezopotāmijā (Šumērā) hieroglifi pārveidojās par zīmēm, apzīmēja noteiktu zilbi.
3.g.tūkstotī pmē. Radās Feniķiešu alfabēts ar 22 burtiem, kas apzīmēja līdzskaņus. Salīdzinājumā ar ķīniešu un ēģiptiešu hieroglifiem, un šumēru ķīļrakstu feniķiešu alfabētiskais raksts bija daudzreiz vienkāršāks un ātrāk apgūstāms.
Ap 800.g.pmē. grieķi ar feniķiešiem nodibināja saimnieciskos un kultūras kontaktus, pārņēma feniķiešu alfabētu un pielāgoja to savām vajadzībām. Tā kā feniķiešu alfabētā bija tikai līdzskaņi, bet grieķu valodā bija vārdi, kas sastāvēja no patskaņiem, tad tos alfabēta burtus, kuri nesaskanēja ar grieķu izrunu pārveidoja par patskaņiem, un izveidoja jaunu alfabētu ar 24 burtiem. Ilgu laiku grieķi pieturējās pie feniķiešu rakstības formas – no labās uz kreiso, bet vēlāk pārgāja uz jaunu formu – no kreisās uz labo.
Grieķijai nonākot Romas impērijas sastāvā, grieķu alfabētu pārņēma romieši, to nedaudz pārveidojot izveidoja latīņu alfabētu, kurš sastāvēja no 26 burtiem. Mūsdienās latīņu alfabētu lieto vairāk nekā 60 pasaules valstīs.
Pirmatnējais raksts veidojas galvenokārt no stilizētiem elementiem. Pirmatnējās sabiedrības cilvēks iemanās izmantot dažādus priekšmetus un noturīgā materiālā veidotas zīmes. Tā, piemēram, atpakaļceļu varēja iezīmēt, aizlaužot zarus ceļmalas kokiem, ieskrāpējot kādas zīmes koku mizā vai vēl kā citādi. (2.,71.)
Piktogrāfija jeb bilžu rakstība ir visvecākais rakstības veids. Tanī lietotās rakstu zīmes sauc par piktogrammām. Piktogrāfiskajā rakstībā ar zīmējumiem attēloti priekšmeti un situācijas, par ko informē. Noteikta nozīme ir arī priekšmetu izkārtojumam un novietojumam zīmējumā.
Domā, ka senākās piktogrammas radušās apmēram pirms 15 000 gadiem. Un pirms izmanto darbu, lūdzu izlasi to. Tās veidojušas vairākas tā laika attīstītākās tautas: senie Mezopotāmijas iedzīvotāji, ēģiptieši, ķīnieši u.c. Piktogrammas izmantojušas arī tās tautas, kuras dzīvojušas Āzijas ziemeļos, Rietumāfrikā, Ziemeļamerikā un Centrālajā Amerikā.…
Šriftu vēsture. Piktogrāfija, hieroglifi, Latīņu alfabēts, skaniskā rakstība, miniatūras, iniciāļi, gotiskais šrifts, Jūgendstils, Art deco un citi.
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Vaiņodes medību kolektīva vēsture
Referāts vidusskolai18
Novērtēts! -
Senās Ēģiptes vēsture mācību grāmatās
Referāts vidusskolai32
-
Ievads grāmatzinātnē. Pasaules grāmatniecības vēsture
Referāts vidusskolai6
-
Angļu pirāti: viņu loma un nozīme Anglijas vēsturē
Referāts vidusskolai5
Novērtēts! -
Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu vēsturē 20. un 30.gados
Referāts vidusskolai3