Senie romieši ēduši gan svaigus, gan vārītus burkānus ar mērci no ķimenēm, veca vīna un eļļas. Bet senos laikos jau nebija stingras robežas starp zālēm un ēdienu. Asprāši stāsta šādu medicīnas vēstures īso kursu: kad cilvēks pirms 3000 gadiem saslima un gāja pie ārsta, tas viņam teica – apēd šo te saknīti; pirms 1000 gadiem: neēd saknīti, tā tāda pagānu būšana, labāk noskaiti lūgšanu; pirms 150 gadiem: neesi māņticīgs, labāk iedzer šo uzlējumu; pirms 50 gadiem: visādi uzlējumi nav labi, ņem šo tableti; pirms 15 gadiem: šīs tabletes nav gana efektīvas, izrakstīšu antibiotikas; bet šodien daudzos gadījumos atkal atgriežamies pie saknītēm, jo kopumā kļuvis skaidrs, ka veselīgu uzturu nevar aizstāt nekas. Un burkāns allaž uzskatīts par vienu no veselīga uztura stūrakmeņiem, pateicoties savam augstajam karotīna saturam, tas dod organismam arī B grupas un C vitamīnus, kalciju, kāliju, folskābi un citas labas lietas. [4.]
Darba autore dzīvo laukos un arī iepriekšējos gados ir piedalījusies mazpulku pētījumos, tāpēc arī radās doma, padziļināt zināšanas par burkānu audzēšanu.
Darba mērķis:
izpētīt burkānu pielietošanas iespējas un salīdzināt dažādu šķirņu ražību.
Darba uzdevumi:
1.Literatūras un uzziņas avotu izpēte.
2.Noskaidrot pēc iespējas plašāku burkānu pielietojumu veidus.
3.Aptaujāt cilvēkus un uzzināt, cik plašas ir viņu zināšanas par burkānu pielietojumu.
4.Salīdzināt dažādu burkānu šķirņu ražību audzējot tos mazdārziņā Bilskas pagasta Saules ielā – 13.…
