Bulīmija un psihosomatiskā pieeja psiholoģiskajā konsultēšanā

Reizēm pacienti paši ir pārsteigti par emocionālā faktora nozīmīgumu – piemēram, paciente, kurai bija alerģija pret vecāku mājās dzīvojošo kaķi, bija pārsteigta, ka drauga kaķis viņai alerģisku reakciju neizraisa. Psihes un ķermeņa sadarbība ir viennozīmīga un neapstrīdama. Vēl jo projām mūsu ārsti apskata cilvēku kā bioloģisku organismu un neņem vērā psihes klātbūtni.
Mūsdienās psihosomatiskā medicīna ir cieši saistīta ar psihoanalītisko/psihodinamisko psihoterapiju un psihoanalīzi, lai arī pieaug kognitīvi biheiviorālo metožu nozīme.
Tikai pēdējos gados arvien vairāk tiek akcentēta integrācijas nepieciešamība medicīnā dažādos līmeņos: ķermeņa–psihes koncepts tiek papildināts ar smadzeņu–psihes (angļu val. – mind – brain) konceptu, tiek attīstīts pacientu komandas ārstēšanas princips, kā jau minēts, veidojas jaunas, integratīvas nozares.
Mana darba tēma ir ēšanas traucējumi, precīzāk bulimija un psihosomatiskās pieejas psiholoģiskā konsultēšana bulimijas jautājumos.
Bulīmijas pacienšu ģimenēm bieži raksturīga emocionāla atstumšana (rūpes no vecāku puses aizvieto mīlestību), turklāt ar raksturīgu iezīmi – tieksmi uz impulsivitāti. Tēviem bieži ir problēmas ar alkoholu un neatrisinātas atkarības problēmas. Netieši akcentētas tiek materiālās vērtības un īpašs stāvoklis, kuru sasniegt vecākiem nav izdevies, bet netieši tas tiek prasīts no bērniem. Tādējādi bērni spiesti agri uzņemties atbildību par to, lai gūtu panākumus, kas rada bezcerību, bezpalīdzību, atkarību. Kopā ar bailēm zaudēt kontroli pār savu impulsivitāti un tādējādi atsegt savu iekšējo, patieso nepilnvērtīgo būtību.1
Mans darba mērķis ir:
izanalizēt literatūras avotus par bulimiju un psihosomatiskā pieeja psiholoģisko konsultēšanu, kā arī sniegt secinājumus.
Uzdevumi:
1) teorētiski analizēt literatūras avotus par bulimiju un psihosomatiskā pieeja psiholoģisko konsultēšanu;
2) pamatojoties uz teorētiskās analīzes laikā gūto informāciju sniegt secinājumus.…