Tirgus ekonomiku raksturo kā sociāli orientētu saimniecību, ko papildus regulē valsts. Tirgus attiecību struktūrā un to regulācijas mehānismā liela nozīme ir budžeta sistēmai. Svarīgi ir pārzināt budžeta būtību, budžeta tiesības un pašu budžeta procesu, orientēties tā īpatnībās.
Viss, kas mūsdienās notiek budžeta darbībā, cieši saistīts ar katra cilvēka labklājību.
Nodokļu apjomi, atskaitījumi sociālajai apdrošināšanai un pensijām, medicīnisko pakalpojumu un izglītības apmaksa, līdzekļu investēšana sociālajā jomā- šie jautājumi interesē ne tikai valdošās aprindas, bet mūs visus.
Lai iepazītos ar budžeta sistēmu, iepazītu budžeta tiesības, orientētos tā īpatnībās tika apskatīti sekojoši temati : budžeta un budžeta tiesību jēdziens, budžeta tiesību attīstība, budžeta pieņemšanas process, budžeta pamatfunkcijas, valsts ieņēmumi un izdevumi, mūsdienu finanšu saimniecība, Latvijas valsts budžeta sistēmas, u.c. tēmas.
Ekonomika un budžets sastāv no daudziem ķēdes posmiem, kuras nedrīkst ne uz mirkli pāraut.
Finansiālās atveseļošanās problēmas budžeta jomā, budžeta deficīts un valsts parāda pieaugums skar visu sabiedrību.
Visā cilvēces vēsturiskās attīstības gaitā valsts un sabiedrības nepieciešamo vajadzību apmierināšanai ir pastāvējuši nodokļi un nodevas kā sabiedrības kopprodukta pārdales instruments.
Nodokļu maksāšana ir valsts varas administratīva jeb spaidu funkcija attiecībā ar sabiedrību, tāpēc nodokļu maksāšana antīkajā laikmetā brīvam cilvēkam tika uzskatīta par kauna lietu. Jaunas pārmaiņas sakarā ar sabiedrības veidošanos 19. gs. pirmajā pusē un beigās radītās finanšu teorijas noderēja par noteiktām vadlīnijām jaunu nodokļu sistēmu radīšanai, kas tika piemērotas ieejot 20. gadsimtā, kas bija lielu politisku un ekonomisku pārmaiņu, kā arī lielu militāru konfliktu gadsimts.
[1.21.] Svarīgs finanšu sistēmas posms ir valsts budžets, kuru apstiprina valsts augstākais likumdošanas orgāns un kuram pēc tā pieņemšanas ir likuma spēks.
Budžets neveidojas tad, ja valsts tikai izdara izdevumus un iegūst šiem mērķiem līdzekļus, bet gan tad, kad valsts finanšu darbībā plānveidīgi sagatavo ieņēmumu un izdevumu tāmi noteiktam periodam.
Budžets ir angļu izcelsmes vārds, kas nozīmē maiss. Kopš XVII gs. beigām par budžetu sāka dēvēt arī to dokumentu, kur bija atspoguļots parlamenta apstiprinātais valsts ieņēmumu un izdevumu plāns.
Kardinālas pārmaiņas, kas pasaulē notika XVIII gs. beigās un XIX gs. sākumā politiskajā jomā un sociālajās attiecībās, kā arī ekonomiskajā jomā, izraisīja lielu spriedzi finanšu jomā, kam sekoja būtiskas pārmaiņas valsts saimniecībā.
Viena no valsts dzīves jaunajām pamatpazīmēm bija lielā valsts budžetu un parādu palielināšanās. Budžets kļuva par galveno attīstītas valsts saimniecības priekšnoteikumu.
Kā jebkuru plānu, arī balsts budžetu izstrādāja noteiktam laika posmam Daudzās valstīs par tādu. Pieņemts viens gads, ko nosauca par finanšu gadu. Finanšu gads vai periods ir laika posms starp valsts budžeta finansējuma atvēršanu un slēgšanu. XX gs. sākumā finanšu gads sakrita ar kalendāro gadu daudzās valstīs: Francijā, Beļģijā, Holandē, Zviedrijā, Somijā, Krievijā un citur. Finanšu zinātne ieteica uzsākt finanšu gadu vēlāk par janvāra mēnesi. Finanšu gada nošķiršana no kalendārā izskaidrojama ar vēlmi pieskaņot budžeta perioda sākumu brīdim, kad vislielākā maksātspēja ir tām iedzīvotāju grupām, no kurām iegūst valsts ieņēmumu lielāko daļu.
Šajā sakarībā daudzās valstīs finanšu gada sākumu sāka pārcelt uz 1. aprīli un pat uz1. jūliju.…
