4. Secinājumi
Pašvaldības budžets parāda noteiktus politiskus lēmumus. Budžetā var redzēt ievēlēto deputātu prioritātes, un tas ir labākais veids, kā sekot pirms vēlēšanām doto solījumu pildīšanai vai nepildīšanai, skatoties, kam, cik daudz tiek piešķirti līdzekļi, un kam- ne. Taču, lai to varētu izdarīt, budžetam ir jābūt pieejamam, atklātam un saprotamam. Budžeta pieejamību un atklātību nosaka likumi, bet, lai gan budžets veidots pēc visiem likumos norādītajiem standartiem, tas automātiski nenozīmē arī saprotamību. Piemēram, budžetā informācija par izdevumiem tiek dalīta pēc valdības funkcijām, nevis katras atsevišķas iestādes izdevumiem, kas padarītu budžeta dokumentu ievērojami pārskatāmāku un saprotamāku nespeciālistiem, kuri vienkārši grib saprast savas pašvaldības darbu.
Divu Latvijas pilsētu budžeta pieejamības un saprotamības salīdzinājums parāda, ka skaidrot vai neskaidrot budžetu, padarīt saprotamāku vai- ne, tas ir katras pašvaldības labas gribas žests, likums to neregulē. Likums iejaucas tiktāl, cik nosaka budžeta uzbūvi, to kam tajā jāparādās u.tml.
No otras puses, pašvaldību mājas lapas nav vienīgais veids, kā aplūkot budžetu, taču- vienkāršākais un ērtākais gan. To iespējams izdarīt arī Valsts kases mājas lapā, kurai pašvaldības katru mēnesi iesniedz ikmēneša pārskatus, vai arī pieprasot budžetu personiski konkrētajā pašvaldībā. Tomēr arī šeit var būt atšķirības- budžets var tikt izsniegts uzreiz (kā tas iespējams Valmieras domē) vai arī uz iesnieguma pamata izsniegts likumā noteiktajā termiņā. Taču iespējamais traucējošais faktors budžeta pieejai varētu būt pretruna likumā “Par pašvaldību budžetiem” un “Informācijas atklātības likumā”, jo pirmais paredz, ka budžetu var pieprasīt noteiktās pašvaldības iedzīvotājs, otrais- ka vispārpieejamu informāciju var sniegts arī tad, ja tā neattiecas uz pieprasītāju. Un praktiski ir zināms gadījums, kad pašvaldības darbiniece, ievērojot pirmo likumu, pieprasīto informāciju nesniedz.
…
