.Klasifikācijas nozīme un būtība.
Izdevumus un ieņēmumus budžetā ietilpina noteiktā kārtībā, kas nodrošina skaidru priekšstatu par budžeta izdevumu un ieņēmumu daļas sastāvu, vienveidīgu izdevumu un ieņēmumu grupējumu, to detalizāciju un iespēju atsevišķas tāmes apvienot budžetā un budžetus kopsavilkumos, kā arī budžetu salīdzināšanu un analīzi. Obligāto izdevumu un ieņēmumu grupējumu un to noteikto izvietojuma kārtību un nosaukšanu budžetos nosaka budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācija. Visi budžeta ieņēmumi un izdevumi dokumentā tiek novietoti pēc vienotās budžeta klasifikācijas, t.i., pēc budžeta ieņēmumu un izdevumu sistematizēta ekonomiskā grupējuma pēc viendabīgām pazīmēm. Latvijā šo kārtību nosaka 1994.gada 24.marta likums ” Par budžetu un finansu vadību “, kura 11.pantā uzsvērts, ka šo darbu nosaka Ministru kabinets. Minēto likumu detalizē Ministru kabineta 1995.gada 24.novembra noteikumi Nr.23, kur teikts, ka valsts budžeta ieņēmuma klasifikators sevī ietver:
1. budžeta ieņēmuma kodu;
2. preču grupas kodu.
Izdevumu klasifikators sastāv no:
1. ekonomiskās pazīmes koda;
2. administratīvās pazīmes koda;
3. budžeta funkcionālās pazīmes koda;
4. nozares koda.
Lai budžetam piešķirtu konkrēta direktīva plāna raksturu, to sastāda un apstiprina ne tikai ieņēmumu un izdevumu kopsummā, bet arī apakšiedaļās un ar tā saucamo specializāciju, piesaistot ieņēmumus pēc atsevišķiem avotiem un izdevumus pēc to novirzījuma mērķiem, t.i., pēc resoriem, saimniecības nozarēm, pasākumiem un uzdevumiem.
…