Vārds budžets ir angļu izcelsmes vārds, kas nozīmē maiss. Kopš XVIIgs. beigām par budžetu sāka dēvēt dokumentu, kur bija atspoguļots parlamenta apstiprinātais valsts ieņēmumum un izdevumu plāns.
Finanšu vēsture liecina, ka budžets nav bijis valsts finanšu mehānisms visos tās attīstības posmos. Ilgu laiku valstīm nebija budžeta, taču visās Eiropas valstīs tika ievākti ienākumi un veikti noteikti izdevumi, tātad pastāvēja, juridiskām normām atilstoša ieņēmumu un izdevumu sistēma. Budžets neveidojas, ja valsts tikai izdara izdevumus un iegūst šiem mērķiem līdzekļus, bet tad, kad valsts finanšu darbībā plānveidīgi sagatavo ieņēmumu un izdevumu tāmi noteiktam laika periodam. Valsts budžets ir svarīgs finanšu sistēmas posms, kuru apstiprina valsts augstākais likumdošanas orgāns un kuram pēc tā pieņemšanas ir likuma spēks. [4,21.,22.lpp.]
Ņemot vērā tēmas aktualitāti kursa darba mērķis ir balstoties uz mācību literatūras apkopojumu analizēt budžeta deficītu un valsts parāda Latvijā.
Mērķa sasniegšanai ir izstrādāti šādi uzdevumi :
1.Budžeta būtibas izpēte;
2.Budžeta procesa analīze;
3.Sabalansēta, cikliski sabalansēta budžeta un budžeta deficīta nozīmes izpēte;
4.Valsts parāda izpēte;
5.Budžeta deficīta un valsts parāda analīze;
6.Fiskālās politikas un valsts budžeta analīze;
7. Budžeta procesa Latvijā analīze;
8.Latvijas budžeta sistēmas izpēte;
9.Latvijas Republikas konsolidētā kopbudžeta analīze;
10.Budžeta deficīta izpēte Latvijā.
Mērķa sasniegšanai un uzdevuma izpildei bija izmantoti vairāki avoti; mācību literatūra, statistikas dati, interneta avoti.
Jau kopš pirmsākumiem budžeta veidošana tiek definēta kā procedūru kopums, kas ar niecīgām izmaiņām atkārtojas ik gadus un ar kura palīdzību valdība disciplinē lēmumu pieņemšanas procesu un kontrolē savu institūciju darbību. Tieši šī īpatnība, ka budžeta izstrādes process daudzējādā ziņā ir diezgan stabilu, nemainīgu procedūru kopums, to atšķir no pārējām valdības aktivitātēm, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta publisko finanšu vadība, piemēram, valdības politikas plānošanās.
Ja valstī pastāv tirgus ekonomikas sistēma, tad galvenās likumsakarības visos politikas un ekonomikas procesos nosaka pieprasījums un piedāvājums. Par to, cik tālu valstij ir jāiejaucas tirgus regulēšanā, ekonomistu vidū pastāv vairākas valsts pamatfunkcijas ekonomikā:[4,89.lpp.]
Tirgus attiecību funkcionēšanas sekmēšana;
Tādu sabiedrisko pakalpojumu pieejamības veicināšana, kurus izmaksu vai citu iemeslu dēļ nepiedāvā privātais sektors;
Iedzīvotāju sociālo garantiju minimuma nodrošināšana.
Vairums mūsdienu ekonomistu uzskata, ka valstij ar budžeta palīdzību ir iespējams un nepieciešams veikt ekonomikas stabilizāciju, novēršot negatīvās sekas, kas rodas ekonomisko svārstību rezultātā.…
