Senākā no trijām pasaules lielākajām (kristietisms, islāms, budisms) reliģijām ir budisms, kas radies Indijā 6.-5.gs. p.m.ē. Tas izplatīts ne tikai Indijā, Ķīnā un Japāna, bet arī Birmā, Taizemē, Laosā, Kampučijā, Vjetnamā, Indonēzijā, Nepālā, Mongolijā, Korejā, Tibetā, kā arī Sibīrijas burjatu, kalmiku un tuviešu vidū.
Par budisma pamatlicēju tiek uzskatīts Sidants Gautama Šākjamuni jeb Buda (563.-483.g.p.m.ē.).Buda piedzima netālu no Himalajiem kādā valdnieka ģimenē un tika nosaukts par Gautamu. Kad jauneklim bija 16 gadi, viņš apprecējās, un drīzi viņam piedzima dēls. Tēvs mēģināja pasargāt dēlu no jebkādas saskarsmes ar pasaules sāpēm un raizēm. Tas, protams, nebija iespējams. Kādu reizi jaunais Gautama sastapās ar ārkārtīgi slimu, ļoti vecu cilvēku un ieraudzīja mironi. Jau tad viņam radās doma, ka jābūt taču kādam ceļam, kas cilvēku atbrīvotu no ciešanām. Ģimenes dzīve jaunekli nepaglāba no iekšējā nemiera un vēlēšanās uzzināt, kas īsti cilvēkus dara nelaimīgus. Divdesmit deviņu gadu vecumā viņš pameta mājas, savu sievu un bērnu un uzsāka klejotāja mūka gaitas. Viņš cītīgi sāka mācīties svētos rakstus, mocīja sevi ar askētismu. Vēlāk viņš nodevās dziļai meditācijai. Tā pagāja seši gadi.…
