Budisms ir vēsturiska reliģija ,jo tās sākumi ir saistīti ar reālas personas – Šākjamuni jeb Sibhārthas Gautamas Budas darbību. Tādēļ mans stāstījums sāksies ar šīs personas apskatu. Viņš dzīvoja ap 563. – 483.g. pr. Kr. Indijas – Nepālas pierobežā. Buda ir vietējā valdnieka dēls. Tēvs centās dēlu pasargāt un izolēt no nežēlīgās pasaules un sabiedrības. Vēlāk apprecas ar princesi Jašodharu, viņiem bija dēls Rahula.
Kādu 30.g. vecumā S. Gautama esot piedzīvojis apskaidrību Bodhgajā un sācis sludināt. Turp nāk viņš pievērsies tā sauktajiem trim dārgumiem – apskaidrotībai, budas mācībai (dharmai) un mūku draudzei (sanghai). Mūža vidējos gados Gaudama ir apkārtklejojošs skolotājs un mūku brālību organizētājs, bet 80.g.v. mirst.
Viņš nav atstājis nevienu rakstu pieminekli, neizceļ sevi kā dievišķīgu, viņš ir apskaidrotais, kas var apskaidrot citus. Viņš runā par četrām cildenām patiesībām savas mācības pamatā:
1. Cilvēka dzīvei raksturīgas ciešanas, kas parādās visās dzīves norisēs;
2. Ciešanu cēlonis ir mūsu kaislības un vēlmes;
3. No ciešanām iespējams atbrīvoties, ja atbrīvojas no vēlmēm (zāles pret mūsu dzīves ciešanām ir tās pārveidošana.)
4. No vēlmēm ir iespējams atbrīvoties, ejot tā saucamo, astoņposmu ceļu.
…