Budisms jeb Drahma ir reliģija, radusies 6. gs. p.m.ē. Indijā. Tā ir pasaules vissenākā reliģija. Šīs reliģijas dibinātājs bija Sidhārta Gotama, - saukts Buda - apskaidrotājs. Sākotnēji šī mācība izpaudās četrās svētās patiesībās:
Dzīve ir ciešanas;
ciešanu cēlonis ir kārība un alkas;
ciešanas var remdēt pārvarot vēlmes un baudkāri;
astoņkārtīgs ceļš šāda rezultāta panākšanai ir:
īsta ticība
īstas tieksmes
īsta pieminēšana
īsta iedziļināšanās sevī.
Viss kopā tas ir domu koncentrēšanas ceļš, kas ved pie sevis noliegšanas, vienaldzības pret kārdinājumu, nejūtības; - tādā kārtā atsvabinot no ciešanām un palīdzot nokļūt NIRVĀNĀ, kas ir ticīgo augstākais mērķis. Tā ir svētlaime, jo vairs neeksistē atkalatdzimšana un miesiskās vajadzības. Tāda ir budisma metafizika. Budists neuzrunā dievu, bet sevi, tas neatzīst dvēseli. Dvēseles nepārdzimst, bet viena būtne pārdzimst citā. Budisms dibināts uz zināšanām, tas ir filosofisks pasaules uzskats, ciešanu filosofija. Ciešanas tiek uzlūkotas par dzīves pamatīpašību, visa sākumu un dzinējspēku. Budisti uzskata, ka:
no prieka dzimst ciešanas,
no prieka dzimst bailes,
no mīlestības dzimst ciešanas,
no mīlestības dzimst bailes.…
