Budisma un psihoanalīzes virzienu apskats psiholoģijas vēsturē

Budisms ir liela pasaules reliģija, tās sākums meklējams Indijā, pamatlicējs ir Šākjamuni jeb Sidhartha Gautama Buda (ap 563 – 483.g.pirms mūsu ēras). Tas veidojās vienā laikā ar Džainismu. Budisms kļūst par kultūras formu, aptverot visus dzīves veidus, sākot no zemes apstrādes līdz tiesiskajai domāšanai, poēzijai un mākslai. Budisma centrā ir cilvēks, attiecības ar pasauli un pārējiem cilvēkiem. Maija un Rihards Kūļi savā grāmatā raksta par atšķirībām Brahmanismā (kur virsroku ņem kosmiskie rituāli, cilvēka problēma tiek atrisināta vispārējā veidā, nepievēršot īpašu uzmanību atsevišķa indivīda rūpēm un raizēm. Kolektīvais dominē par individuālo) un budismā (kur veidojās individualitāte, un uzmanības centrā nokļūst cilvēks ar savām rūpēm, un interesēm, sakņojas apjausma par cilvēka unikalitāti). Manuprāt, līdzīgi notiek arī mūsdienās, kur paralēli sabiedrības interesēm daudz vairāk uzmanības tiek pievērsts cilvēka individualitātei. Cilvēkam ir tiesības izpausties individuāli, bet padomju laikā reāli tas palika pēdējā vietā. Pie varas pasaulē un Latvijā nāk sieviete, kas liecina par autoritārā vadības stila nomaiņu pret demokrātisko stilu. (vīrieši pārsvarā izvēlas autoritārās varas vadīšanas modeli).…