Pareiza bruņurupuču barošana vēl nav līdz galam izzināta. Pētījumi šajā jomā ir ierobežoti un rezultāti ir empīriski. Makroelementu, proteīna, karbonātu un tauku nozīme bruņurupuču barībā ir ļoti līdzīga kā zīdītājiem.
Kas attiecas uz augēdāju bruņurupuču sugu, barības spektrs, kādu viņi var ēst dzīvojot nebrīvē ir ārkārtīgi plašs. Tuksnešu bruņurupučiem nepieciešams liels daudzums kokšķiedras, tropu bruņurupučiem vairāk šķīstošie monosaharīdi un disaharīdi.
Tā kā bruņurupuči ir aukstasiņu dzīvnieki, tad barības sagremošana un asimilācija ir atkarīga no apkārtējās vides temperatūras un no saistītām enzīmu sistēmām organismā, kā arī no gaisa mitruma, gaismas daudzuma un barības veida.
Sauszemes bruņurupuči lielākoties ir augēdāji. Tas nozīmē, ka to barībā pārsvarā jābūt augu valsts produktiem. Svarīgi, lai barība būtu pēc iespējas daudzveidīgāka, jo katrā augā ir tikai daļa no organismam vajadzīgām barības vielām. Lietojot vienveidīgu pārtiku, protams, bruņurupucis nebūs izsalcis, taču tam trūks kādu vitamīnu vai minerālvielu.
Tomēr sauszemes bruņurupucim ir nepieciešamas arī dzīvnieku valsts izcelsmes produktu olbaltumvielas, tikai ne pārāk bieži un pārāk daudz, jo lielās devās tās veicina sāļu nogulsnēšanos locītavās.
Vasarā ēdienkartes pamatā ir svaigi zaļumi – dažādi lapu salāti, galviņkāpostu un kolrābju lapas, spināti u.tml., kā arī pieneņu, ceļteku un citas savvaļas augu lapiņas. Ļoti vērtīgi bruņurupucītim ir āboliņš vai lucerna, kas satur daudz kalciju. Taču jāuzmanās, lai starp zālītēm negadās kāds indīgs augs, piemēram, gundega vai purene. Bruņurupucis labprāt pamielosies arī ar puķēm un augļiem.
Zināmu lomu bruņurupuču barībā nosaka arī ēdiena krāsa. Bruņurupuči ļoti labi atšķir krāsu. Īpaši uzmanību tie pievērš dzeltenai, oranžai un sarkanai krāsai. Ja barības trauciņā būs ķirbis, mango, apelsīni, melone, tomāti un sarkanā paprika, tad bruņurupucim šī barība liksies ļoti vilinoša.
…
