Būtiski ir tas, ka Brunejā ir likumi, kas regulē valsts dzīvi. Sarežģīti ir vērtēt to, ka Rietumu skatījumā daudzas cilvēka pamata brīvības tiek pārkāptas, jo nav zināms, kā paši iedzīvotāji uz to raugās un iespējams, ka viņiem tas liekas pieņemami. Pozitīvi var vērtēt to, ka Bruneja neizolējas no starptautiskās sabiedrības, pārņem dažus piemērus attiecībā uz likumu kārtību. Tāpat arī saprot to, ka tai ir jāattīstās līdzi laikam. Rodas iespaids, ka brīvība un tiesības tiek nodrošinātas tik tālu, kamēr netiek apšaubīts Sultāns un netiek apdraudēta valsts, taču tas arī atbilst monarhijas vērtībām un ir par pamatu tam, lai tāda iekārta varētu pastāvēt. Tā kā Sultāns nodrošina saviem iedzīvotājiem labus dzīves apstākļus un pārvalda valsti tā, lai tajā notiktu attīstība, tad lielā mērā sabiedrības un Sultāna vēlmes sakrīt. Kamēr Sultāns prasmīgi vadīs valsti, tikmēr vairums iedzīvotāju pakļausies viņa likumiem un prasībām.
Kopumā apskatot šo valsti, kurā liela nozīme ir reliģijai un Sultānam, var redzēt, kas tas netraucē tai ekonomiski attīstīties un dzīvot labklājībā, kā arī pieņemt tādas idejas un darbības, kas attīstās Rietumos un saistās ar modernizāciju. Šādas iezīmes ir raksturīgas Āzijas valstīm, piemēram, Japāna, kura kultūru un reliģiju lielā mērā pārņēma no Ķīnas, attīstot un pielietojot to pēc savām vajadzībām, pielokot klāt Rietumu kultūras un ekonomikas idejas, attīstot zināšanas un tehnoloģijas, kļuvusi par vienu no „perfektākajām” valstīm dažādās jomās. Āzijas valstis prot paturēt un aizsargāt savas vērtības, tajā pašā laikā nebaidoties no jaunā, kas var nākt par labu attīstībai un lielā mērā tā ir šo valstu panākumu atslēga. Tajā pašā laikā, domājot par Bruneju, nedrīkst aizmirst tās bagātīgos naftas resursus, kas lielā mērā nosaka Brunejas attīstību.
…