1. Brīvās profesijas.
Brīvo profesiju pārstāvji nav pakļauti norādījumiem no valsts puses un savā profesionālajā darbībā viņi ir neatkarīgi, nesaņemot arī nekādu atbalstu no tās, t.i., nav garantētu pastāvīgu materiālo ienākumu. Brīvo profesiju pārstāvji ir: mākslinieki, literāti, ārsti, advokāti, tiesu izpildītāji, u.c. profesiju pārstāvji. Brīvo profesiju svarīgākās iezīmes ir īpaša uzticēšanās klientam, pakalpojuma individualitāte, īpaša (akadēmiskā) kvalifikācija, kā arī darbība sabiedrības interesēs.
Brīvo profesiju jēdziena sākotnējā nozīme ir saistīta ar brīvajām mākslām (artes liberales), ko studēja renesanses laikmeta dibinātajās universitātēs. Taču jāuzsver, ka līdz šim neeksistē vispārpieņemta brīvo profesiju definīcija. Brīvā profesija nav tikai un vienīgi juridisks jēdziens. Ja kādu profesiju neapšaubāmi var uzskatīt par brīvo profesiju, tad tai nav iespējams noteikt konkrētas tiesību normas attiecībā uz tās īpašajām tiesībām uz neatkarību un prasībām neiejaukties no likumdevēja puses. Pēc savas būtības brīvās profesijas jēdziens ir attiecināms uz socioloģijas jomu. Tas raksturo konkrētu parādību, kas radusies noteiktā sabiedrības attīstības laikposmā, proti, agrīnā liberālisma periodā. …