I e v a d s
‘Valstī, tas ir, sabiedrība, kur pastāv likumi, brīvība var pastāvēt tikai tā, lai būtu iespēja darīt to, kas jādara, un cilvēki nebūtu spiesti darīt to, ko nevajag darīt’.
Franču revolūcijas lozungs skanēja tā – ‘Brīvība, brālība, vienlīdzība!’ Taču kas ir brīvība un vai tā atšķiras no politiskās brīvības? Kas ierobežo pilsoņu brīvību?
Kāpēc cilvēki, ja brīvībai ir visaugstāka vērtība, ddaļēji atteicas no tas? Kāpēc brīvības ierobežošana ir nepieciešama? Kādas robežas noteiktas mūsdienu politikas teorijā?
Darbā tika apskatītas brīvības robežas, ja par brīvību domāta apzināta nepieciešamība.
Dažos gadījumos brīvība tiek salīdzīnāta ar sirdsapziņu. Vai tad brīvībai ir nepieciešamas kaut kādas robežas? Kā interpretē brīvību? Kas noteic brīvības robežus??
No Monteskjē rakstiem jūs uzzināsiet vai noziegumi ierobežo brīvību.
Kāds sakars ir brīvības robežiem ar nevienlīdzību?
Brīvība pēc savas būtības ir ‘laba’, piemērām vārdu brīvība (mas mediji) un uzskatu brīvība palīdz cilvēkiem objektīvi novērtēt visdažādākas situācijas, jautājumus. Savlaicīga un precīza informācija palīdz tiem veikt darījumus. Vārdu brīvība dod iespēju izteikt savu viedokli un ar diskusijas palīdzību atrast patiesību un labot savas kļudas (ne tikai ar pieredzi). Informācija palīdz cilvēkam izglītoties, paplašināt savu redzesloku. Filosofs Mills neparedz nekādus ierobežojumus domu un diskusiju brīvībai, viņa uzskatos, brīvas diskusijas ierobežošana nozīmē nekļūdīgumu. Taču pastāv atī negatīva brīvība. Kad brīvība ir negatīva un kā tas attiecās uz mūsu jautājumu par brīvības robežiem?
Brīvības robežas, kā un paša brīvība, nav nemaināmas. Darbā tiek apskatīts, kā tas mainās laika plusmā.
Pēc manām domām brīvība atradas robeža starp patvaļību un verdzību (kuru Aristotelis uzskatīja par dabisko stāvokli). Taču tēma pētīta dziļāk.
Ja par brīvību uzskatīt cilvēka iespēju domāt un rīkoties saskaņā ar savam vēlmēm un priekšstatiem, neatkarīgu no jebkādiem spaidiem, šī brīvība ir negatīva vai pozitīva?
Viena teikumā, kāda ir brīvības robežu izpratne politikas teorijā?
Brīvības nozīme un pat jēdziens mainījas dažāda laikaposmā. No sakuma tas bija protests pret tiraniju un tajai bija divas nozīmes – brīvība kā noteikts pieļaujamo limits (noteicējs ir valdnieks), brīvība kā sabiedrības piekrīšana dažiem valdības pieņemtiem likumiem, kas strādā sabiedrības labā. Kaut tirānija ir stiprāka par demokrātiju, jo daudz subjektīvākā veidā kalpo par publiskās domas instrumentu, ar laiku kļuva pašsaprotams, ka ļaut tautai sevi terorizēt ir nepieļaujami. Tautai nevajag iet pret savas gribas un valdībai šo gribu jārealizē. Vajāg pieminēt, ka tieši viktoriānisma laikā sabiedrība un reliģija centās ielausties indivīda privātajā dzīvē.
…
