Brīvības prezumpcija liberālismā

Liberālisms ir politiskās domas strāvojums, kas atzīst par svarīgākām vērtībām cilvēka brīvību un neatkarību, valsts varas institūtu izveidi vēlēšanu ceļā, to minimālu iejaukšanos pilsoņu dzīvē un stingru likumu ievērošanu. Liberālisma īstenošana nozīmē sociāli spēcīgāko locekļu faktisko priekšrocību atzīšanu. Tātad brīvība liberālismā ir pamatvērtība, pamatprincips. Savukārt prezumpcija no latīņu vārda praesumption nozīmē pieņēmums uz varbūtības pamata vai arī kā juridisks termins- fakta konstatējuma, secinājuma vai apgalvojuma atzīšana par neapšaubāmu, kamēr nav pierādīts pretējais. Tātad prezumpcija nav nekas tāds, kas balstīts uz pieredzi- empīrisks.
Liberālisma piekritēju jau sen sadalījušies divās grupās: vieni uzlūko brīvību par iekšēji piemītošu vērtību, turpretī otri apgalvo, ka tai piemīt tikai instrumentāla vērtība. Pie otrās grupas pieder utilitāristi un brīvā tirgus ekonomisti. Instrumentālā pieeja ir vieglāk pakļaujama revizionistu argumentiem, jo tā dabiski parāda brīvības vērtību atkarību no citām vērtībām. Tādejādi tā ir principā gatava pieļaut izņēmumus un atzīt, ka vajadzības gadījumā brīvība ir ne vien pakļaujama citiem mērķiem, bet ka tai pašai par sevi vispār nav nekādas vērtības.
Brīvība balstās uz brīvība no, nevis brīvība darīt kaut ko. Brīvībai jābūt sargājošai. Brīvība ir prioritāte, kur valsts kalpo indivīdam un indivīdam piemīt zināma vara ietekmēt apstākļus. Mūsdienās indivīdam un viņa brīvībai ir visaptveroša vērtība.…