Vispārīgi fakti
Brīvības piemineklis ir viens no izcilākajiem Latvijas vēstures, arhitektūras un mākslas pieminekļiem. Tas uzcelts Rīgā kā Latvijas brīvības simbols un apliecina visas tautas cieņu un mīlestību tēvzemei un tās brīvībai. Kopā ar Brāļu kapu ansambli, tas pieder pie dižākajiem Latvijas monumentālās arhitektūras un monumentālās tēlniecības paraugiem, kas ievada jaunu posmu Latvijas arhitektūras tēlotājas mākslas vēsturē un apliecina to, ka abu šo ansambļu radītājs Kārlis Zāle ir latviešu monumentālās tēlniecības pamatlicējs.
Gatavošanās Latvijas Brīvības pieminekļa celtniecībai izraisīja vispārēju rosmi “varenajā” tēlniecībā.
Brīvības piemineklī- gan kopumā, gan atsevišķos tā elementos ietverti vispārcilvēciski ideāli. Tie izteikti simbolos, kas atspoguļo ne tikai brīvības filozofisko jēgu, bet arī visai konkrētus latviešu nācijas priekšstatus par brīvības izcīņas posmiem un garīgā spēka iemiesojumu.
Svešo varu attieksme pret pieminekli bija noraidoša vai pat naidīga. Tomēr apzinoties pieminekļa lielo popularitāti tautā, var izskaidrot situāciju, kāpēc 1944.gada oktobrī, padomju karaspēkam ienākot Rīgā, parādes gājiens notika pie Brīvības pieminekļa. Tomēr jau nākamajās dienās padomju iestāžu attieksme pret pieminekli mainījās. Brīvības pieminekli iekļāva to 20.-30. gadu kultūras pieminekļu skaitā, kas nebija pieņemami padomju politikai. Skaidri apzināta daudzu faktu ignorēšana, noraidoša attieksme pret neatkarīgās Latvijas sasniegumiem pakļāva diskriminācijai ne tikai Brīvības pieminekli, bet arī K.Zāli, kura visrosīgākais darba posms bija tieši starp abiem pasaules kariem. Par Zāles ieguldījumu latviešu kultūras dzīvē un viņa darbu starptautisko skanējumu liecina tas, ka viņš ir minēts arī Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un citu valstu enciklopēdijās.…