Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:737393
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.10.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Vis­pā­rī­gi fak­ti
Brī­vī­bas pie­mi­nek­lis ir viens no iz­ci­lā­ka­jiem Lat­vi­jas vēs­tu­res, ar­hi­tek­tū­ras un māk­slas pie­mi­nek­ļiem. Tas uz­celts Rī­gā kā Lat­vi­jas brī­vī­bas sim­bols un ap­lie­ci­na vi­sas tau­tas cie­ņu un mī­les­tī­bu tēv­ze­mei un tās brī­vī­bai. Ko­pā ar Brā­ļu ka­pu an­sam­bli, tas pie­der pie di­žā­ka­jiem Lat­vi­jas mo­nu­men­tā­lās ar­hi­tek­tū­ras un mo­nu­men­tā­lās tēl­nie­cī­bas pa­rau­giem, kas ie­va­da jaun­u pos­mu Lat­vi­jas ar­hi­tek­tū­ras tē­lo­tā­jas māk­slas vēs­tu­rē un ap­lie­ci­na to, ka abu šo an­sam­bļu ra­dī­tājs Kār­lis Zā­le ir lat­vie­šu mo­nu­men­tā­lās tēl­nie­cī­bas pa­mat­li­cējs.
Ga­ta­vo­ša­nās Lat­vi­jas Brī­vī­bas pie­mi­nek­ļa cel­tnie­cī­bai iz­rai­sī­ja vis­pā­rē­ju ros­mi “va­re­na­jā” tēl­nie­cī­bā.
Brī­vī­bas pie­mi­nek­lī- gan ko­pu­mā, gan at­se­viš­ķos tā ele­men­tos ie­tver­ti vis­pār­cil­vē­cis­ki ide­āli. Tie iz­teik­ti sim­bo­los, kas at­spo­gu­ļo ne ti­kai brī­vī­bas fi­lo­zo­fis­ko jē­gu, bet arī vi­sai kon­krē­tus lat­vie­šu nā­ci­jas priekš­sta­tus par brī­vī­bas iz­cī­ņas pos­miem un ga­rī­gā spē­ka ie­mie­so­ju­mu.
Sve­šo va­ru at­tiek­sme pret pie­mi­nek­li bi­ja no­rai­do­ša vai pat nai­dī­ga. To­mēr ap­zi­no­ties pie­mi­nek­ļa lie­lo po­pu­la­ri­tā­ti tau­tā, var iz­skaid­rot si­tu­āci­ju, kā­pēc 1944.ga­da ok­tob­rī, pa­dom­ju ka­ra­spē­kam ie­nā­kot Rī­gā, pa­rā­des gā­jiens no­ti­ka pie Brī­vī­bas pie­mi­nek­ļa. To­mēr jau nā­ka­ma­jās die­nās pa­dom­ju ie­stā­žu at­tiek­sme pret pie­mi­nek­li mai­nī­jās. Brī­vī­bas pie­mi­nek­li ie­kļā­va to 20.-30. ga­du kul­tū­ras pie­mi­nek­ļu skai­tā, kas ne­bi­ja pie­ņe­ma­mi pa­dom­ju po­li­ti­kai. Skaid­ri ap­zi­nā­ta dau­dzu fak­tu ig­no­rē­ša­na, no­rai­do­ša at­tiek­sme pret ne­at­ka­rī­gās Lat­vi­jas sa­snie­gu­miem pa­kļā­va dis­kri­mi­nā­ci­jai ne ti­kai Brī­vī­bas pie­mi­nek­li, bet arī K.Zā­li, ku­ra vis­ro­sī­gā­kais dar­ba posms bi­ja tie­ši starp abiem pa­sau­les ka­riem. Par Zā­les ie­gul­dī­ju­mu lat­vie­šu kul­tū­ras dzī­vē un vi­ņa dar­bu starp­tau­tis­ko ska­nē­ju­mu lie­ci­na tas, ka viņš ir mi­nēts arī Igau­ni­jas, Lie­tu­vas, Vā­ci­jas un ci­tu val­stu en­cik­lo­pē­di­jās.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties