Brīvības piemineklis - Latvijas simbols

Brīvības piemineklis atrodas Rīgas centrā. Tā pamatakmens likts 1931. gada 18. novembrī. Tas ir 42 metrus augsts un ir veidots no pelēka un sarkana travertīna, dzelzsbetona, granīta un vara. Doma uzcelt memoriālu brīvības cīņās kritušajiem parādījās jau divdesmito gadu sākumā. 1922. gada 27. jūlijā tā laika Latvijas premjerministrs Zigfrīds Anna Meierovics lika izstrādāt noteikumus konkursam par "Piemiņas staba" izveidi. 1922. gada konkursā aicināja piedalīties dažādus tēlniekus: Burkardu Dzeni, Emīlu Melderi, Kārli Zāli, Teodoru Zaļkalnu un arhitektus: Eiženu Laubi un Ernestu Štālbergu. Atzinību guva Laubes projekts, kurā tika paredzēts celt klasiskas balustrādes aptvertu 27 metrus augstu kolonnu ar Krišjāņa Barona un Ata Kronvalda, kā arī valsts varas simbolu bareljefiem, tomēr šo projektu, pēc 57 kultūras darbinieku parakstīta protesta saņemšanas, noraidīja. 1923. gada oktobrī sarīkoja vēl vienu konkursu, pirmo reizi izmantojot nosaukumu: "Brīvības piemineklis", kurā uzvaru dalīja Marta Liepiņa-Skulme un Kārlis Zāle. 1925. gada martā atkal tika izsludināts slēgts konkurss, kurā piedalījās E. Laube, M. Liepiņa-Skulme, E. Melderis, K. Zāle, T. Zaļkalns. Par labākajiem atzina Zāles un Meldera projektus, taču žūrijas nesaskaņu dēļ galīgais lēmums netika pieņemts. Tomēr, 1929. gadā tika izsludināts vēl viens konkurss. No 32 šajā konkursā iesniegtajiem darbiem par labākajiem atzina K. Zāles, T. Zaļkalna un K. Baumaņa darbus un nolēma pieminekli veidot pēc K. Zāles projekta "Mirdzi kā zvaigzne!". Brīvības pieminekli, lai gan uzraugošais arhitekts Ernests Štālbergs veica labojumus projektā, uzsāka celt 1931. gada 18. novembrī. …