Autori izvēlējās rakstīt par Brīvības cīņām, jo viņiem šī tēma šķita interesanta. Autoru uzmanību piesaistīja latviešu strēlnieku drosme doties cīņās pret lielāku pārspēku, aizstāvot, savas idejas par brīvu Latviju. Darba mērķis ir izpētīt cīņas pret vācu un padomju karaspēkiem Latvijā no 1918. – 1920.gadam un noskaidrot, kā tik mazai valstij izdevās nosargāt savu neatkarību lielajiem kaimiņiem – Vācijas un Padomju Krievijas. Šo abu valstu karaspēku cīņa par Latvijas teritoriju izvērtās tik plaša, jo Latvijas teritorijas iekarošana nozīmēja arī labu izeju uz Baltijas jūru, kas bija ļoti nozīmīgi. Par spīti tam, Latvija 1918. gada 18.novembrī proklamēja neatkarību. Pasludināt neatkarību bija lielākais, kā varētu nostiprināt Latvijas un latviešu pozīcijas valstī un pasaulē. Brīvības cīņas dotu un arī deva iedvesmu tautai cīnīties par savu neatkarību, kaut arī neviens nenojauta, ka cīņas būs tik spraigas. Brīvības cīņās latvieši pierādīja Latvijas tiesības uz neatkarību un tās spēju pastāvēt.
Darbs sastāv no 5 daļām. Pirmajā daļā – Strēlnieku bataljonu izveidošanās – īsumā aprakstīts par latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanos. Otrajā daļā – Boļševiku iebrukums Latvijas teritorijā – ir par to kā Padomju vara ar aģitācijas palīdzību „pārvilināja” latviešu strēlniekus savā pusē un sāka uzbrukt Latvijas teritorijai. Trešajā daļā – Apvērsums Liepājā – ir par to kā angļi uz kuģa „Saratov” paglāba Ulmaņa pagaidu valdību. Ceturtajā daļā – Vidzemes atbrīvošana – ir rakstīts par cīņām Vidzemē, Brīvības cīņu laikā un Piektajai daļai par Kurzemes atbrīvošanu ir pievērsta lielāka uzmanība, tāpēc ka tā attiecas uz autoru dzimto novadu.…
