16. aprīļa rītā liepājniekus pārsteidza vācu bruņoto automobiļu kustība Liepājas ielās, kā arī vēlāk nostādītais bruņotais vilciens pie Liepājas tilta, netālu no Pagaidu valdības mitekļa. Pēc tam sākās uzbrukums jaunformējamo spēku bataljonam Kara ostā, ko izdarīja ar tā sauktā „Pfeffera brīvkorpusa” diezgan lielas valstsvācu karaspēka vienības palīdzību, kas nesen bija ieradusies no Vācijas. Uzbrucēji bija tuvojušies mūsu bataljona štābam ar mūziku, it kā iedami no kara ostas uz fronti, tad pēkšņi, pienākdami pie štāba, to ielenkuši, nogalinājuši sargkareivi, saņēmuši gūstā štābā atrodošos virsniekus, apiedamies ar tiem ļoti brutāli.
Neatbruņoti un „nesagūstīti” palika ap 200 karavīru, kas, saskaņā ar apsardzības ministrijas rīkojumu, bija paspējuši ieņemt pozīcijas vecos krievu ierakumos Kara ostā, tāpēc pfefferieši ar šīm rotām cīņā nebija ielaidušies. Pašā Liepājas pilsētā pa to laiku bija devusies darbā Manteifeļa trieciennodaļa, kas, izmantojot pusdienas darba pārtraukuma laiku, vācu bruņotā vilciena un bruņoto automobiļu aizsardzībā, bija ielauzusies valdības ēkā, nogalinājuši naudas lādi apsargājošo sargkareivi un arestējusi tos valdības locekļus, ko varējuši sameklēt.
Pagaidu valdības galva K. Ulmanis ir patvēries angļu militārajā misijā. Pučistiem neizdodas sagūstīt arī apsardzības ministru J.Zālīti, kurš tai laikā ir atpakaļceļā no frontes. Dažus no Pagaidu valdības apcietinātajiem ierēdņiem vācieši atbrīvo, un viņi, kopā ar neatbruņotajiem karavīriem, atrod patvērumu pie Sabiedroto karakuģiem, kas ir nostājušies pie tilta. Dažas dienas vēlāk Ministru prezidents K. Ulmanis līdz ar valdību, vāciešiem nemanot, pārceļas uz „Saratovu”, kur turpina darbu Sabiedroto flotes aizsardzībā.…