Brīvības atņemšanas efektivitāte

Katra persona, kas izdara noziedzīgu nodarījumu ir atbildīga likuma priekšā un, jo smagāks ir izdarītais nodarījums, jo bargākam ir jābūt sodam. Diemžēl Latvijā soda bardzība tiek salīdzināta ar brīvības atņemšanu (jo smagāks nodarījums, jo vairāk gadi piespriežami personai), taču par to cik efektīgs un pozitīvs ir piespriestais (izvēlētais) sods netiek domāts.
Likumdevējs Krimināllikuma 35.panta 1.daļā definē, ka „ Krimināllikumā paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu”,1 savukārt panta otrajā daļā noteikts soda mērķis – „vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.”2
No minētā var secināt, ka brīvības atņemšana nav vienīgais kriminālsoda mērķis, jo redzams, ka sodam arī ir audzinošs raksturs, jo piemērotā soda efektivitāte apliecina to vai bijušais notiesāties ir spējīgs pilnvērtīgi atgriezties sabiedrībā un turpmāk dzīvot tajā nepārkāpjot sabiedrības noteiktās normas un neizdarot jaunus noziedzīgus nodarījumus.
„Tādējādi, runājot par mērķi, ko likumdevējs cenšas panākt, paredzot sodu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, var norādīt trīs virzienus:
1) sodīt vainīgo personu;
2) panākt, lai šī persona turpmāk pildītu likumus un neizdarītu jaunus noziegumus - speciālā prevencija;
3) panākt, lai citas personas pildītu likumus un neizdarītu noziegumus, - ģenerālā prevencija.”…