Ievads
Brīvībai kā jēdzienam, šķiet, mūs nevajadzētu uztraukt un pārāk nodarbināt. Kāpēc? Noteikti vispirms jau tāpēc, ka sākotnēji brīvību izprotam tās vienkāršākajā nozīmē – būt brīvam no kaut kā (personas, apstākļiem un tamlīdzīgi), tātad vairāk vai mazāk būt brīvam fiziskā nozīmē. Visvairāk šī problēma bija aktuāla, kad vēl pastāvēja verdzība. Tomēr tagad, kad šādas problēmas mūs vairs neskar (pastāvot demokrātiskai valstij), neņemot vērā valstis, kur joprojām zināmā mērā tiek ierobežotas cilvēku tiesības un tas pat tiek uzskatīts par normu, mēs varam aplūkot brīvības koncepciju daudz dziļākā līmenī. Ir iespēja salīdzināt pagātnes domātāju teikto ar šobrīd esošajiem uzskatiem un vērtību sistēmu, piekrist vai nepiekrist, dot savas hipotēzes un sniegt savu viedokli šajā jautājumā. Kāpēc jāiedziļinās šajā jautājumā? Kāpēc vajag analizēt un it kā veidot jaunas problēmas? Tāpēc, ka tā ir mūsu dzīves sastāvdaļa. Tas ir filozofu uzdevums: aizvien meklēt jaunas atbildes, lai pēc tam atkal uzdotu jaunus jautājumus.
Brīvība ir ētikas centrālā tēma, kā arī katra konkrēta cilvēka tikumiskās atbildības izpausme. Nerisinot brīvības problēmu, nav iespējams skatīt morāli, ētiku un personību kopumā.
Cilvēks ir dzīva un vienmēr darbīga būtne. Tomēr agrāk viņš nebija brīvs. Brīvība kā specifiska cilvēka esamības problēma ir šī referāta pamatproblēma. Darba mērķis ir apzināties šīs problēmas un saprast, cik liela dāvana ir šī brīvība.
…