Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:615255
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.07.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
Brīvība    4
1.  Status negativus, status activus, status positivus    4
2.  Brīvības un saistību savstarpējās attiecības    5
3.  Brīvības sadale    6
1.  Vienāda līdzdalība valsts varā    7
2.  Valsts varas nodrošinātā tiesiskā vienlīdzība    7
3.  Reālo dzīves apstākļu izlīdzināšana    8
4.  Vienāda brīvība    8
5.  Samēra jautājumi    8
  Nobeigums    10
  Izmantotās literatūras saraksts    11
Darba fragmentsAizvērt

Franču revolūcijas lielās paroles « liberte, egalite, fraternnite »1 ir kļuvušas par galvenajiem pamattiesību izpratnes jēdzieniem. Vēl šodien pamattiesības iedala “brīvības tiesībās” un “vienlīdzības tiesībās”. « Fraternnite » ar mosaukumu “sociālais valstiskums” jeb “solidaritāte” ir pilnībā attīstījusies tikai mūsdienās. Tā ir ietekmējusi arī “brīvības” un “vienlīdzības” izpratni: arvien vairāk apzinājās, ka “brīvību” nedrīkst saprast tikai formāli, ka brīvības attīstībai jāgarantē arī materiālie, it īpaši ekonomiskie nosacījumi. Kļuva skaidrs, ka arī “vienlīdzībai”, tāpat kā “brīvībai” ir materiāls komponents, ka vienlīdzības postulāts prasa ne tikai formāli tiesisku pielīdzināšanu, bet arī līdzsvarotu faktisko iespēju sadali, it īpaši profesiju un darba pieejamību, kā arī līdzsvarotu īpašuma sadali.
Taču ne tikai « fraternnite » ir saistīta ar “brīvību” un “vienlīdzību”. Arī starp pašu brīvību un vienlīdzību pastāv savstarpēja sakarība: pārāk daudz brīvības apdraud vienlīdzību. Pārāk liela nonivelēšana iznīcina brīvību. No otras puses, lai brīvību ilgstoši saglabātu kā vispārēju brīvību, ir nepieciešams zināms vienlīdzības un reālo attīstības iespēju mērs. Dziļāk pētot redzams, ka aiz tik vienkāršām parolēm slēpjas trauslas savstarpējās attiecības, un, galvenokārt, jautājumi par attiecīgo samēru.
Brīvība nozīmē ne tikai individuālās attīstības telpas pasargāšanu no valsts varas iejaukšanās, bet arī līdzdalību kopējās gribas veidošanā. Tā nenozīmē tikai valsts iejaukšanās novēršanu, bet arī brīvības un interešu sfēru norobežošanu un nodrošināšanu paša kolektīva locekļu starpā.
“Brīvība, politiskā filosofijā, ir personīgās atsvabinātības stāvoklis, kādā indivīds ir tad, ja, pēc viena viedokļa, nekas viņu neierobežo (negatīvā brīvība), pēc cita viedokļa, viņš pats ir kungs pār sevi un viņam iespējams brīvi sevi realizēt (pozitīvā brīvība) vai, pēc trešā viedokļa, viņš ir brīvs gan pozitīvajā, gan negatīvajā aspektā.”1
Negatīvo viedokli par brīvību aizstāvēja Džons Loks, Dž. S. Mills un Tomass Hobss, pozitīvo viedokli – tādi kā Žans Žaks Ruso, Georgs Hēgelis un britu neohēgelieši F. H. Brandijs un T. H. Grīns.
Negatīvo viedokli par brīvību visbiežāk atbalsta filosofi, kas domā, ka valsts nav nekas vairāk kā indivīdu summa. Pozitīvo viedokli par brīvību pauž filosofi, kas uzskata, ka valsts ir mērķis, bet tās pilsoņi ir šā mērķa sasniegšanas līdzeklis. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties