Brīvdienu veids – "Zaļās brīvdienas” un piedāvājums atpūtai laukos Vidzemē

Man patīk vīzija par Latviju kā tūrisma zemi. Tad laiku cilvēkam būtu iemesls un pamatojums saglabāt tradicionālo dzīves veidu, kopt ainavu un, nenoplacinot dzimto zemi, gūt ienākumus. Cilvēks, kas ar ģimeni vai draugiem dodas uz laukiem baudīt mieru, visvairāk ilgojas pēc labas pirts, veselīga ēdiens un skaistas ainavas, kas garantētu netraucētu atpūtu. Nu jā, bez noskalošanā dušā reti kurš gatavs iet gulēt, bet vasaras laikā normāla separācijas tualete jasmīnkrūmā lielākajai daļai ir pieņemama.
Traukšanās pēc peļņas daudziem laiku namu saimniekiem liek uzņemt pārāk daudz viesu, kas nolieto ne tikai telpas, bet arī apkārtni un uz nobradātu tuksnesi citi nemaz negribēs braukt. Tāpēc vērts padomāt par garīgo virsvērtību pievienošanu lauku labumiem. Tomēr nevajag aizmirst arī aktīvās atpūtas iespējas, ko var attīstīt konkrētajā teritorijā.
Latvijas upes nav pārvērstas par taisniem grāvjiem kā dažviet Eiropā, bet tās līkumo savās dabiskajās gultnēs. Varbūt būs jāapnes laiva kādam koku aizgāzumam vai bebru aizsprostam, jāpārvelk pāri braslam, taču tas braucienu padarīs tikai atraktīvāku. Ūdens tūrismam izmantojamo upju garums Latvijā pārsniedz vairākus simtus kilometru. Gan pavasara palos vai ievziedu laikā, gan vasarā, gan rudens lapu zeltā katra upes sniedz izjūtu ziņā atšķirīgu baudījumu. Daudzu upju dziļo senieleju krastos paceļas skaistas smilšakmens klintis.…