IEVADS
Studiju darbam tika izvēlēta tēma: „Brīvā ekonomiskā zona: teorija un pasaules pieredze”. Rakstot šo darbu, autores mērķis ir uzzināt, kas ir brīvā ekonomiskā zona, kādi ir tās darbību ietekmējošie faktori un kā tā ietekmē valsts ekonomiku dažādās valstīs.
Veiksmīgs ekonomiskās attīstības nosacījums ir investīciju piesaiste, kas nodrošina jaunas ekonomiskās aktivitātes, jaunas darba vietas. Investīciju piesaistei svarīga ir stabila uzņēmējdarbības juridiskā un ekonomiskā vide, ko nodrošina arī nodokļu atvieglojumu politika.
Kā viens no iespējamiem risinājumiem piesaistīt investīcijas ar nodokļu atvieglojumu politiku ir izdalīt atsevišķas teritorijas – brīvās ekonomiskās zonas (BEZ), kurās realizē noteiktus nodokļu atvieglojumus. BEZ kā ekonomiskās politikas instruments pasaulē plaši tiek izveidotas, lai panāktu straujākus attīstības impulsus atsevišķos reģionos, veicinātu tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu un ārvalstu investīciju ieplūdi. Valstīs, kurās ir brīvās ekonomiskās zonas, pēdējos gadu desmitus ir vērojami straujākie attīstības tempi.
BEZ ir ar likumu noteiktas valsts teritorijas daļas vai atsevišķas biznesa vienības, kas darbojas valstī pieņemtā BEZ likuma ietvaros, kurš piedāvā dažādus stimulus, lai piesaistītu ārvalstu un vietējos investorus un ir pakļauts speciālam muitas režīmam.
Brīvās zonas pasaulē tiek izmantotas gandrīz visos reģionos. To skaitu nav iespējams precīzi noteikt, jo ļoti dažādi ir to nosaukumi: brīvosta, speciālā ekonomiskā zona, brīvā tirdzniecības zona, eksporta ražošanas zona, eksporta apstrādes zona u.c.
BEZ tiek pētītas dažādos aspektos jau vairāk nekā 30 gadus. Ekonomiskās attīstības teorijas diskutē par BEZ ietekmi uz brīvā tirgus aktivitātēm un to pozitīvo un negatīvo iespaidu uz mītnes zemi.
Latvijā jau vairākus gadus darbojas četras BEZ: Rīgas brīvosta un Ventspils brīvosta kopš 1996.gada, Liepājas speciāla ekonomiskā zona un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona kopā 1997.gada. Latvijas BEZ dibināšanas mērķi bija veicināt reģionālo attīstību un paaugstināt ostu konkurētspēju Baltijas reģionā.
Sakarā ar iestāšanās procesu Eiropas Savienībā (ES) vairākus gadus diskutēja par BEZ turpmāko pastāvēšanu un atbilstību ES prasībām, bet pēc veiktajām likumu izmaiņām tās darbosies līdz 2017.gadam kā viens no reģionālās attīstības instrumentiem.
Eiropā BEZ vēsturiski pastāvējušas jau pirms ES dibināšanas, un tās daudzās ES valstīs joprojām darbojas veiksmīgi (Īrijā Šenonas BEZ u.c.).
Latvijā BEZ reāli darbojas jau vienpadsmito (speciālās ekonomiskās zonas) un divpadsmito (brīvostas) gadu, tomēr pētījumi par to darbību ir nepietiekoši un ir maz publikāciju.
2001.gada 27.jūlijā pieņemtais likums „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” izraisīja bažas, ka nosakot tiešo nodokļu atvieglojumus visattīstītākajām teritorijām (Ventspils brīvostai un Rīgas brīvostai), vēl vairāk palielināsies plaisa starp dzīves līmeni Rīgā vai Ventspilī un pārējā valsts teritorijā.
Studiju darba mērķis ir izpētīt brīvo ekonomisko zonu teoriju un pasaules pieredzi, atklāt to darbības priekšrocības un trūkumus, kā arī izstrādāt priekšlikumus brīvo zonu darbības sekmēšanai.
Studiju darba uzdevumi:
1. Izpētīt brīvo ekonomisko zonu teorētiskos aspektus
2. Pamatojoties uz literatūru, izpētīt brīvo ekonomisko zonu attīstību pasaulē, Eiropas Savienībā un Latvijā;
3. Apskatīt brīvo ekonomisko zonu darbības praksi un pieredzi dažādās valstīs.
4. Apskatīt un izanalizēt katras Latvijas brīvās ekonomiskās zonas vidējos ekonomiskos rādītājus;
5. Izdarīt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus brīvo ekonomisko zonu darbības veicināšanai
Mērķa un uzdevumu realizēšanai tiks izmantota aprakstošā metode: literatūras izpētīšana un analizēšana.
…
