Ekonomiskā zona - noteikts valsts reģions, kurā spēkā īpašas investīciju veicinošas likumdošanas normas, t. sk., nodokļu un nodevu atlaides importam ražošanas uzņēmumiem, kuri reeksportē savu produkciju. Šādā zonā reģistrētās sabiedrības tiek sauktas par beznodokļu sabiedrībām vai off-shore kompānijām, bet brīvās ekonomiskās zonas par off-shore zonām jeb ofšora zonām.
Lielākajai sabiedrības daļai brīvās ekonomiskās zonas saistās ar Lihtenšteinā, Kaimanu salās un citās tāda veida teritorijās reģistrētiem ofšoru uzņēmumiem, ar kuru palīdzību var viegli legalizēt apšaubāmi iegūtus miljonus. A. Lembergs (Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs) izvirza apgalvojumu, ka budžeta zaudējumi, iespējams, būtu vēl lielāki, ja speciāli ekonomiskās zonas netiktu izveidotas, un ostas, kas ir būtiskākā Latvijas tranzītkoridora sastāvdaļa, nesaņemtu ievērojamas investīcijas attīstībai un konkurētspējas paaugstināšanai.
Lai zonas varētu funkcionēt, tās pamatā jābūt gan ekonomiskajam, gan juridiskajam izdevīgumam. Galvenais izdevīguma faktors ir muitas brīvība.
Priekšnosacījumi zonas funkcionēšanai:
1.Dabiskie nosacījumi
teritorijas piemērotība;
izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis;
zema zemes rentes maksa;
kvalificēts, lēts darbaspēks.
2.Nosacījumi, kas saistīti ar zonas apkalpošanu
infrastruktūra attīstīta;
mūsdienīgas noliktavas;
izdevīgi transporta mezgli un sakari;
attīstīta sakaru sistēma;
dzīvesvietas nodrošinājums.
3.Sistēmnosacījumi, kuri izriet no sociālekonomiskās sistēmas nosacījumiem.
demonopolizācijas un debirokrātijas nepieciešamība ārējās tirdzniecības funkcionēšanā;
zonas uzskatīt par pasaules tirgus daļu;
piegādes no valsts uz zonu uzskatīt par eksportu, kura darījumi samaksājami valūtā;
debirokratizācija, liberalizācija, jebkādu administratīvo, pasu režīma u.c. formalitāšu kārtošana.
Brīvā ekonomiskā zona tiek atdalīta no pārējās muitas teritorijas. Ārvalstu preces maksājumu zonā tiek pielīdzinātas precēm, kuras atrodas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas robežām.
Brīvajā zonā ir atļauta jebkura ražošanas un tirdznieciskā darbība, kā arī jebkura pakalpojumu sniegšana likumu noteiktajā kārtībā. Specializētajās zonās radīti atviegloti noteikumi eksportētājuzņēmumiem.
Brīvās ekonomiskās zonas Latvijā sāka veidoties 1996.gada beigās un 1997.gada sākumā pēc privātkapitāla iniciatīvas un ar valsts atbalstu. Pašlaik Latvijā darbojas 4 brīvās zonas:
Ventspils brīvosta
Rīgas brīvosta
Liepājas speciāli ekonomiskā zona
Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona.…
