Latvijas ekonomika pēdējo 15 gadu laikā ir piedzīvojusi visai lielas pārmaiņas. Ir atgūta neatkarība, nākušas jaunas valdības, pārdzīvotas globālās krīzes un vairākkārt mainījusies valsts politika. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijai viss bija jāsāk no jauna – jāizstrādā jauna likumdošana un jāizveido jaunas institūcijas, kas visefektīvāk varētu sekmēt depresīvo reģionu attīstību un ārvalsu investīciju piesaisti jaunu ražotņu izveidei. Balstoties uz pasaules praksi, to varēja panākt, nodrošinot uzņēmējiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi, t.i., nosakot dažādus nodokļu atvieglojumus un attīstot ekonomiskās zonas.
Tāpēc arī šī kursa darba mērķis ir analizēt, kā Latvija ir spējusi veicināt uzņēmējiem labvēlīgas saimnieciskās darbības vides izveidošanu, radot brīvās ekonomiskās zonas.
Lai sasniegtu mērķi, darba autors izvirza šādus darba uzdevumus:
Pamatojoties uz literatūras avotiem pētīt brīvo ekonomisko zonu būtību, modeļus un iedalījumu;
Analizēt funkcionēšanas priekšnosacījumus un saistību ar pārējo valsts teritoriju;
Izpētīt brīvo ekonomisko zonu darbības piemērus Latvijā.
Pētot šos aspektus, darbā tiks izmantota ekonomisko rādītāju salīdzināšanas metode, kā arī statistika un citi pētījumu rezultāti par šo tēmu.
Kursa darba pētījuma periods ir sākot no 1996. gada, jo tad sāka veidoties pirmā brīvā ekonomiskā zona Latvijā, līdz 2002. gadam. Izpētot šos 6 gadus, pēc autora domām, jau diezgan labi var redzēt, kā ir attīstījušās brīvās ekonomiskās zonas un kādas ir galvenās to darbības tendences.
Pārsvarā darba autors ir izmantojis preses izdevumus, interneta portālus, LR Centrālās Statistikas pārvaldes datus, kā arī Liepājas un Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu nepublicētos darbības pārskatus un SIA “Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests” rīkotā foruma “Nodokļu politika uzņēmējdarbībā” izdales materiālus. Ir būtiski atzīmēt, ka sabiedrības interese par šo zonu darbību Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir mazinājusies, tāpēc jaunākā informācija tiek publicēta reti.
Darbā tiks iekļauts teorētiskais apraksts par brīvo ekonomisko zonu būtību un modeļiem, kā arī tiks apskatīti svarīgākie aspekti saimniecisko saikņu izveidē starp zonu un pārējo valsts teritoriju. Sīkā tiks pētīti brīvo ekonomisko zonu darbības piemēri Latvijā – Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas priekšrocības un attīstības tendences. Liels uzsvars tiks likts uz ekonomisko rādītāju izmaiņām, kas, pēc autora domām, dod visizsmeļošako priekšstatu par brīvo ekonomisko zonu nozīmi un lomu Latvijas ekonomikā. …
