Brīvās ekonomiskās zonas Latvijā

Nodokļu likumdošana ir attīstījusies gadu gaitā ar mērķi izmantot to par ietekmīgu instrumentu valsts attīstības veicināšanai. Brīvo ekonomisko zonu izveide ir viens no šādiem instrumentiem. Ar šīm zonām var piesaistīt svešu kapitālu saimnieciskajai darbībai savā teritorijā, kas padara brīvo ekonomisko zonu veidošanu aktuālu attīstītās valstīs. Tādēļ arī to pārzināšana ir aktuāls jautājums.Apskatītas tiks visas četras Latvijas BEZ, bet sīkāk Liepājas SEZ. Laika posms kurā tiks veikta analīze ir no 1998. gada, kad tikko izveidotās Latvijas brīvās ekonomiskās zonas sāk normāli darboties, līdz 2005. gada beigām.
Darba sākumā ir teorijas izpēte un brīvo ekonomisko zonu būtības noskaidrošana. Tad sekos šo zonu specializētāka izpēte: pozitīvās un negatīvās iezīmes, kas ietekmē šīs zonas un saimniecisko saikņu un saistību sistēma starp brīvo ekonomisko zonu un valsti. Beigās būs izstrādātie priekšlikumi par brīvo ekonomisko zonu attīstību nākotnē.

1. Brīvo ekonomisko zonu vispārējs raksturojums

Brīvo ekonomisko zonu (turpmāk BEZ) veidošana ir svarīgs un principiāls jautājums jebkurai valstij. BEZ pasaulē veidojas valstīs un rajonos, kuri tiecas dinamizēt savu attīstību, piesaistot svešu kapitālu saimnieciskajai darbībai savā teritorijā. Kapitāla piesaistīšana notiek, radot izdevīgus nosacījumus saimnieciskās darbības veikšanai un kapitāla uzkrāšanai.
Zonas darbības pamatā ir abpusējs izdevīgums – kā BEZ saimniekojošajam objektam atsevišķi, tā reģionam vai valstij kopumā.…