Speciālo ekonomisko zonu trūkumi
Kā vienu no lielākajām problēmām speciālo ekonomisko zonu darbībā var minēt to, ka ar laiku tika palielināti ierobežojumi tiešo nodokļu atlaižu piemērošanai. Ja agrāk tiešo nodokļu atlaides bija vienādas visiem uzņēmumiem, tagad atlaides ir atkarīgas no uzņēmuma lieluma. Jo lielāks uzņēmums, jo mazākas atlaides. Šo faktu nevar vērtēt viennozīmīgi. No vienas puses, ar šādu rīcību rūpējas par maziem un vidējiem uzņēmumiem, rūpējas par viņu dzīvotspēju. Bet, no otras puses, lieliem uzņēmumiem zūd vēlme attīstīt un paplašināt savu uzņēmumu. Vēl kā trūkums ir tas, ka visas speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas ir izveidotas uz 20 gadiem, t.i. līdz 2017 (Rīgas brīvosta līdz 2020) gadam. Kas notiks pēc tam, pagaidām nav zināms. „Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likuma” 56. pantā minēts, ka: „...likuma noteikumu grozīšana nedrīkst pasliktināt to speciālās ekonomiskās zonas komersantu tiesisko stāvokli, kuri uzsākuši savu darbību speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un saņēmuši attiecīgu speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanas akciju sabiedrības uz noteiktu termiņu izsniegtu atļauju komercdarbības veikšanai, izņemot gadījumus, kad likuma grozījumi izdarīti atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām.” Ņemot vērā iepriekš minēto, var teikt, ka pašreiz jauniem uzņēmējiem zūd interese par speciālām ekonomiskās zonām – kamēr zonām nav drošas nākotnes, komersantiem nav intereses ieguldīt līdzekļus uzņēmumu izvietošanā un attīstībā kādā no speciālajām ekonomiskajām zonām.
Secinājumi
Lai atrisinātu šis problēmas, ir jāpapildina likumdošana, kas regulē speciālo ekonomisko zonu darbību. Vispirms, jāprecizē, kas notiks ar speciālajām ekonomiskajām zonām pēc 2017 gada. Lai uzņēmēji arī turpmāk varētu droši strādāt, ieguldīt līdzekļus sava uzņēmuma, kā arī speciālās ekonomiskās zonas, attīstībā. Tāpat, manuprāt, ir jāsamazina ierobežojumi tiešo nodokļu atlaižu piemerošanā, lai ieinteresētu arī lielus uzņēmumus augt un paplašināt savu darbību.
…