Veiksmīgs ekonomiskās attīstības nosacījums ir investīciju piesaiste, kas nodrošina jaunas ekonomiskās aktivitātes, jaunas darba vietas. Investīciju piesaistei svarīga ir stabila uzņēmējdarbības juridiskā un ekonomiskā vide, ko nodrošina arī nodokļu atvieglojumu politika.
Kā viens no iespējamiem risinājumiem piesaistīt investīcijas ar nodokļu atvieglojumu politiku ir izdalīt atsevišķas teritorijas - brīvās ekonomiskās zonas (BEZ), kurās realizē noteiktus nodokļu atvieglojumus. BEZ ir ar likumu noteiktas valsts teritorijas daļas vai atsevišķas biznesa vienības, kas darbojas valstī pieņemtā BEZ likuma ietvaros, kurš piedāvā dažādus stimulus, lai piesaistītu ārvalstu un vietējos investorus un ir pakļauts speciālam muitas režīmam. Brīvās zonas pasaulē tiek izmantotas gandrīz visos reģionos. To skaitu nav iespējams precīzi noteikt, jo ļoti dažādi ir to nosaukumi: brīvosta, speciālā ekonomiskā zona, brīvā tirdzniecības zona, eksporta ražošanas zona, eksporta apstrādes zona u.c. Atkarībā no zonu klasifikācijas, lai gan līdz šim vienota vēl nav izveidota, to skaits svārstās ap 3000 zonām, kas atrodas vairāk nekā 100 valstīs.
20.gs. beigās Latvijā tika izveidotas četras brīvās ekonomiskās zonas (BEZ) - Rīgas un Ventspils brīvostas, Liepājas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas, pamatā ar vienu uzdevumu - veicināt reģiona ekonomisko izaugsmi. Visām tām ir kopēji mērķi - investīciju piesaiste, jaunu darba vietu radīšana, tirdzniecības veicināšana.
Darba mērķis: Izpētīt Latvijā esošās Brīvās ekonomiskās zonas un to darbības pamatprincipus, ņemot vērā attiecīgo likumdošanu un iespējamo darbības veidu atbilstoši reģionam, kurā katra no šīm četrām brīvajām ekonomiskajām zonām atrodas.
Darba uzdevumi:
1.Iegūt informāciju par Latvijā esošajām BEZ
2.Iegūt informāciju par saistošo likumdošanu attiecībā uz BEZ
3.Analizēt BEZ ietekmi uz ekonomiku Latvijā
4.Izvērtēt Latvijas BEZ darbību un attīstību.…
