Pasaules valstīs tiek plaši pielietotas dažādas metodes un paņēmieni sabalansētai valsts ekonomiskās attīstības virzībai. Izplatīts valsts fiskālās politikas mehānisms dažādu valsts reģionu ekonomisko atšķirību izlīdzināšanai ir brīvo ekonomisko zonu veidošana (turpmāk BEZ). Ar to tiek saprastas Speciālās ekonomiskās zonas (turpmāk SEZ) , kas ir ģeogrāfiski reģioni, kuros ir noteikti liberālāki ekonomiskie likumi salīdzinājumā ar pārējo valsts teritoriju. SEZ kategorija ietver sevī vairākus veidus kā Brīvā tirgus zona ( Free Trade Zones (FTZ)), Eksporta pārstrādes zona ( Export Processing Zones (EPZ)), Brīvā zona (Free Zones (FZ)), Brīvosta ( Free Ports) un citi. Parasti mērķis ir palielināt ārvalstu investīcijas. Viena no pasaulē pazistamākajām un senākajām SEZ ir 1980.-to gadu sākumā Ķīnas Republikā izveidotā Šenžeņa, kas 20 gadu laikā no maza ciemiņa ir pārtapusi par pilsētu ar vairāk nekā 10 miljoniem iedzīvotāju. Brīvās zonas pasaulē tiek izmantotas gandrīz visos reģionos. To skaitu nav iespējams precīzi noteikt, jo ļoti dažādi ir to nosaukumi: brīvosta, speciālā ekonomiskā zona, brīvā tirdzniecības zona, eksporta ražošanas zona, eksporta apstrādes zona u.c. Atkarībā no zonu klasifikācijas, lai gan līdz šim vienota vēl nav izveidota, to skaits svārstās ap 3000 zonām, kas atrodas vairāk nekā 100 valstīs.
Katra valsts ekonomika balstās uz šīs valsts konkurences priekšrocībām. Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis, esošā infrastruktūra(zemes ceļi, dzelzceļš, ostas ar speciāliem termināļiem, cauruļvadi) nosaka tranzīta nozīmīgo lomu valsts tautsaimniecībā. Ņemot vērā iepriekš teikto , Latvija ir izveidotas 4 brīvās ekonomikas zonas:
Rīgas tirdzniecības brīvosta,
Ventspils brīvosta,
Liepājas SEZ
Rēzeknes SEZ.
Kioto Konvencijā BEZ definē kā valsts teritorijas daļu, kurā ievestās preces tiek vispārēji uzraudzītas, līdz brīdim, kad tiek iesaistīti importa nodevas un nodokļi, kad prece ir ārpus muitas teritorijas un nav pakļauta ierastai muitas kontrolei. Pastāv 2 dažādas BEZ:
1. Komerciālās BEZ, kurās preces galvenokārt tiek uzglabātas, un
2. Rūpnieciskās BEZ, kurās ievestās preces tiek pārstrādātas galvenokārt,
lai eksportētu uz valsts teritorijas daļu, kas atrodas ārpus muitas teritorijas
un noteikta ārzemju investīciju piesaistīšanai, kā arī tirdzniecības
piesaistīšanai, pastāvot atvieglotiem noteikumiem attiecībā uz nodevām,
nodokļiem un muitas procedūrām.
BEZ ir instruments ar kura palīdzību tiek attīstīta starptautiskā tirdzniecība un veicināts eksports.
Šādās zonās ienākumi tiek gūti no tās lietotāju maksājumiem, kurus kārto tajā esošie uzņēmumi.
Zonas darbības pamatā ir abpusējs izdevīgums – gan brīvajā ekonomiskajā zonā saimniekojošajam objektam atsevišķi, gan arī reģionam un valstij kopumā. …
