Brīvās ekonomiskās zonas tiek uzskatītas par efektīvu veidu kā piesaistīt investīcijas un stimulētu ekonomisko aktivitāti. Brīvo zonu izveidei ir pilnībā jākoncentrējas uz reģionas attīstību: jānodrošina vietēja darbaspēka kvalifikācijas celšanu, infrastruktūras attīstību un apkārtējas vides saglābāšanu, jo reģiona ekonomiskas zonas attīstīšana sekmē visas valsts ekonomikas izaugsmei.
Latvijā ir izveidotas 4 zonas: Rīgas tirdzniecības brīvosta, Ventspils brīvosta, Liepājas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas. Latvijā brīvo ekonomisko zonu izveides procesu aktivizēja vairāku faktoru mijiedarbība, piemēram, nepieciešamība piesaistīt investīcijas kā izaugsmes priekšnosacījumu. Brīvzonu likumos investīciju stimulēšanas mehānisms ir īpaši izstrādāts, nosakot arī brīvzonu pārvaldes lomu savas zonas infrastruktūras attīstīšanā.
Darba mērķis ir izanalizēt brīvās ekonomiskās zonas darbības efektivitāti Latvijā.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, darbā tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
pētīt brīvās zonas funkcionēšanas principus un veidus;
izanalizēt zonas veidošanās praksi pasaulē;
apskatīts brīvo ekonomisko zonu darbību Latvijā;
noteikt Latvijas brīvo ekonomisko zonu darbības efektivitāti.
Kursa darbs sastāv no divām daļām. Darba pirmajā daļā tiek aplūkoti brīvo ekonomisko zonu izveidošanas principi un ekonomiskais pamatojums. Darba autors uzsver ekonomisko zonu atšķirības pēc to izveides mērķa, kā arī tiek aprakstīti zonas darbības veidi un to darbības specifika. Brīvo ekonomisko zonu darbības efektivitates vērtējumi un uz to darbību ietekmējošie faktori. Nedaudz aplūkota brīvo zonu starptautiskā prakse un vēsturiskā izveide, ka arī brīvas ekonomiskās zonas Baltijas reģionā.
Darba otrajā daļā tiek apskatīta Latvijā izveidoto brīvo zonu veidi un to darbības specifikas un atšķirības. Raksturotas Rīgas, Liepājas, Ventspils un Rēzeknes brīvas zonas pārvaldes un tur darbojošos uzņēmumu rezultāti, kā arī veikta saimnieciskās darbības rādītāju apkopošana.
Mērķa un uzdevumu realizēšanai tika izmantotas sekojošas metodes: literatūras izpēte un analīze, grafiskās attēlošanas, datu analīzes, salīdzināšanas un citas metodes, izmantojot zinātnisko literatūru, Statistikas pārvaldes un Ekonomikas ministrijas izdevumus un periodiku.
Starptautiski ekonomiskās attiecībās par neatņemamo daļu XX gadsimta otrajā pusē kļūva brīvās (speciālās) ekonomiskās zonas. Pasaulē tās veidojas valstīs un rajonos, kuri tiecas dinamizēt savu attīstību, piesaistot svešu kapitālu saimnieciskajai darbībai savā teritorijā. Kapitāla piesaistīšana notiek, radot izdevīgus nosacījumus saimnieciskās darbības veikšanai un kapitāla uzkrāšanai. Zonas darbības pamatā ir abpusējs izdevīgums – kā brīvajā ekonomiskajā zonā saimniekojošajam objektam atsevišķi, tā reģionam un valstij kopumā.
Brīvā ekonomiskā zona– tā ir valsts teritorijas daļa, kas atrodas ārpus muitas teritorijas un noteikta ārzemju investīciju piesaistīšanai, kā arī tirdzniecības piesaistīšanai pastāvot atvieglotiem noteikumiem attiecībā uz nodevām, nodokļiem un muitas procedūrām.
Speciālās ekonomiskās zonas radīšanas mērķi ir atkarīgi no valsts, kura tos izveido, no tās stratēģiski tautsaimnieciskiem plāniem un sociālekonomiskas attīstības līmeņa. Tādēļ katra valstī brīvo ekonomisko zonu radīšanas cēloņi atšķiras no cita valsts mērķiem. Tā, rūpnieciski attīstītās valstīs, tādos kā ASV, Lielbritānija, Francija brīvās ekonomiskās zonas bieži izveidojas ārējo ekonomisko sakaru aktivizācijai un reģionālas politikas realizācijai, kura tiek vērsta uz sīka un vidēja biznesa rosību depresīvos rajonos.…
