Brīvā tirdzniecība un protekcionisms mūsdienu ekonomikā

Tirdzniecība ir viens no svarīgākajiem ekonomikas augšupejas rādītājiem un attīstoties starptautiskajai tirdzniecībai, nav jābūt ekonomistam, lai pamanītu dažādu valstu savstarpējo ekonomisko atkarību vienai no otras.
Ar jēdzienu “globalizācija” saprot valstu pieaugošo savstarpējo atkarību, kas rodas, palielinoties to ekonomiskajai integrācijai ārējās tirdzniecības, ārvalstu investīciju un cilvēku un ideju starptautiskās pārvietošanās iespaidā. [1., 62.lpp.]
Kā viens no šīs globālās atkarības stūrakmeņiem ir atvērtā ekonomika un starptautiskā darbu dalīšana. Mūsdienās katrai valstij pastāv iespējas nospraust savus attīstības mērķus un stratēģijas, maksimāli izvērtējot, ko tai ir visefektīvāk ražot un piedāvāt pasaules tirgū un darīt to, kas konkrētā valstī ir ekonomiski visizdevīgāk. Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli, Latvijas prioritātes varētu būt – augstās tehnoloģijas, tranzīts, biodegvielas, būvmateriālu u.c. ražošana. Latvijas apstākļos, kā vienu no prioritātēm nospraust, smagās mašīnbūves industrijas attīstību, ņemot vērā faktu, ka gandrīz visas izejvielas, nāktos importēt galvenokārt no trešajām valstīm būtu ekonomiski pilnīgi neloģiski . Šeit arī rodas nepieciešamība pēc tirgus liberalizācijas, brīvās tirdzniecības ar visām no tā izrietošām sekām.
Ņemot vērā ierobežotos dabas resursus, mazās tautsaimniecības jaudas un mazo tirgus apjomu, kā arī nelabvēlīgos demogrāfiskos apstākļus, reālākais tautsaimniecības attīstības ceļš, kas var nodrošināt nepieciešamo IKP pieaugumu, ir zināšanu un augsto tehnoloģiju intensīva izmantošana, akcentu nobīde no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku.…