Brīva kapitāla kustība Eiropas Savienības ietvaros

Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā ir pavērusi plašākas iespējas Latvijas iedzīvotājiem doties darba meklējumos uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī Latvijas uzņēmējiem piedāvāt savas preces un pakalpojumus patērētājiem visā Eiropas Savienības teritorijā. Tomēr iestāšanās Eiropas Savienībā ir atvieglojusi ne tikai fizisko personu, preču un pakalpojumu kustību Eiropas Savienības ietvaros, bet arī pavērusi iespējas brīvai kapitāla plūsmai tajā. Eiropas Savienības normatīvie akti nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstu starpā nedrīkst pastāvēt nekādi šķēršļi kapitāla plūsmas nodrošināšanai. Tā rezultātā Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiek nodrošināta iespēja brīvi veikt dažādas finanšu operācijas ārvalstīs, bet galvenais ārvalstu uzņēmēji var brīvi attīstīt savu darbību Latvijas teritorijā, tādā veidā uzlabojot kopējo Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju.
Brīva kapitāla plūsma Eiropas Savienības ietvaros nosaka, ka jebkurš uzņēmējs var meklēt sev izdevīgākos risinājumus uzņēmējdarbības veikšanai, investējot sev pieejamos finanšu resursu tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurai ir noteiktas konkurētspējīgas priekšrocības attiecīgajā uzņēmējdarbības nozarē. Tādā veidā tiek nodrošināti visi iespējamie apstākļi privātās uzņēmējdarbības izaugsmei Eiropas Savienības ietvaros, paralēli veicinot kopējo Eiropas Savienības konkurētspēju pasaules tirgū.
Tieši pateicoties brīvai kapitāla plūsmai Latvijā pēdējo gadu laikā savu aktīvu darbību ir izvērsušās lielākās Skandināvijas valstu bankas, un tādi investīciju uzņēmumi, kā "SPP Livforsakring AB", "Bergvik Skog AB" "New Europe Real Estate Ltd" un daudzi citi1. Brīva kapitāla plūsma arī ir veicinājusi Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu attīstību, jo visu lielāko mobilo un arī fiksēto telekomunikāciju operatoru īpašnieki ir citās Eiropas Savienības valstīs reģistrēti uzņēmumi. …