Britu Ziemeļāfrikas kampaņa Otrajā pasaules karā

Secinājumi
Ziemeļāfrikas kampaņa beidzās ar pilnīgu sabiedroto spēku uzvaru un Ass valstu sakāvi, kas protams ietkemēja arī kara iznākumu. Pirmkārt, pateicoties tam, ka briti netika sakauti sakotnējā kara posmā Ēģiptes teritorija palikan tās sastavā, ieskaitot stratēģiski nenovērtējamo Suecas kanālu, ko tēlaini izsakoties varētu nosaukt par Britu impērijas dzīvības artēriju. Otrkārt, itāļu un vācu spēki šajā kara teātrī zaudēja ļoti daudz karavīrus, kara tehniku, kara materiālus utt., ko būtu iespējams izmantot citās kara frontēs. Jāņem vērā, ka milzīgs daudzums kara materiālu, kuri tika piegadāti vācu un itāļu Āfrikas spēkiem nemaz tos nesasniedza, bet tika nogremdēti Vidusjūrā. Arī kad itāļu un vācu karavīri kapitulēja Tunisijā ass valstis zaudēja milzīgu daudzumu pieredzējušu karavīru.Treškārt, šīs kampaņas rezultāts pamatīgi sašūpoja fašistu režīma stabilitāti Itālijā, ko jau pirms tam negatīvi bija ietekmējuši itāļu zaudējumi Austrumāfrikā un Grieķijā. Ceturtkārt, kampaņas rezultatā radās veiksmiga situācija sabiedroto spēku desantam Itālijā un Sicilījā, kuras rezultātā fašistiskā Itālija tika sakauta un Vācija zaudēja savu sabiedroto un bija spiesta sākt karot vēl vienā, Itālijas frontē. Piektkārt, kas nav maznozīmīgi, Hitlera pavēles dēļ, cinīties līdz pēdējam vīram, Rommels zaudēja uzticību viņam un iesaistījās sazvērestībā pret Hitleru, kā rezultāta bija spiests izdarīt pašnāvību. Vācija līdz ar to zaudēja talantīgu karavadoni, kas bija izpelnījies cieņu ne tikai savu, bet arī pretinieka karavīru acīs.
Līdz ar to Ass valstu pozīcijas un cerības uz veiksmīgu kara iznakumu tika pamatīgi iedragatas, ņemot vērā arī karadarbības negatīvo attīstību austrumu frontē. Pie secinājumiem vel jāpiemin, ka šī bija pirmā fronte, kur ASV armija guva praktisku pieredzi sauszemes karadarbībā pret vāciešiem.

…