Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:668511
 
Vērtējums:
Publicēts: 11.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Brilles    4
1.2.  Briļļu pilnveidošanās vēsture    4
1.3.  Briļļu ietvari    5
1.4.  Briļļu lēcas    6
2.  Lēcas    7
2.1.  Lēcu veidi    7
2.1.1.  Bifokālās lēcas    7
2.1.2.  Trifokālās lēcas    7
2.1.3.  Progresīvās lēcas    8
2.1.4.  Monofokālās lēcas    8
3.  Kontaktlēcas    9
3.1.  Kontaktlēcu pilnveidošanās vēsture    9
3.2.  Kontaktlēcu veidi    11
3.2.1.  Cietās kontaktlēcas    11
3.2.2.  Mīkstās kontaktlēcas    11
4.  Acu slimības    13
4.1.  Tālredzība    13
4.2.  Tuvredzība    14
4.3.  Vecuma tālredzība    15
4.4.  Hemeralopija    15
4.5.  Astigmātisms    16
4.6.  Katarakta    16
5.  Pētījums par skolēnu redzi Jelgavas Spīdolas Ģimnāzijā    17
  Secinājumi    22
  Izmantotā literatūra    23
  Pielikumi    23
Darba fragmentsAizvērt

Jau sen redzes uzlabošanai cilvēki ir izmantojuši dažādas ierīces. Senie grieķi mazus priekšmetus esot aplūkojuši caur stikla lodīti, kas bija piepildīta ar ūdeni. Savukārt Romas imperators Nerons gladiatoru cīņas esot novērojis caur slīpētu dārgakmeni.
Ir ziņas, ka 13. gadsimtā cilvēki lasīšanai esot lietojuši lēcas, kas izgatavotas no slīpēta kvarca vai pusdārgakmeņiem. Tomēr plašāk brilles sāka izplatīties tikai pēc tam, kad vācu astronoms un matemātiķis Johaness Keplers bija izpētījis gaismas laušanu lēcās un attīstījās stikla ražošana. Itālijā domas par lēcu izmantošanu redzes uzlabošanai radās Venēcijas baznīcu logu meistariem.
Pirmās brilles bija ļoti neērtas, tām bija kvarca lēcas, kas radīja izplūdušu, neskaidru attēlu. Briļļu korpuss bija veidots no ādas, kaula vai metāla, apgriezta V burta veidā. Brilles knieba valkātāja degunā, un bieži krita nost. 1453. g itālieši izveidoja lokāmās brilles, kas turējās pie galvas ar izliektu lokveidīgu rociņu, kas gāja augšup pa pieres vidu. Šādu rociņu varēja aizāķēt aiz stiepļu apļa, galvas saites vai cieši pieguļošas cepures. Nedaudz vēlāk ķīnieši pievienoja stipru auklu pie briļļu maliņām, un tad pakāra keramikas vai metāla atsvarus abos auklas galos.
Grāmatu iespiešanas tehnikas izgudrošana palielināja lasītāju skaitu, bet tas savukārt krasi palielināja pieprasījumu pēc brillēm. Daudzi ārsti kategoriski iebilda pret briļļu nēsāšanu. 1583. g doktors Georgs Batišs no Drēzdenes rakstīja: „Būtu daudz labāk, ja cilvēki brilles liktu pilnīgā mierā.”
1728. g Londonas iedzīvotājs Edvards Skartlets izveidoja tā saucamās deniņu brilles. Tām bija stingra, nelokāma sānu daļa, pie kuras piestiprināja dzelzs turekļus ar apaļām skalām galos. 18. gs beigās izgudroja monokli.
Pēc nostāstiem šādu vienas acs monokli pirmais valkājis Napoleons. Vēlāk monoklim pievienoja spieķīti jeb kātiņu, un radās ierīce, ko franči nosauca par lorneti. …

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1137834
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties