Viens no pienākumiem, ko valsts uzticējusi veikt savvaļas dzīvnieku turētājiem nebrīvē, ir veicināt sabiedrības vides izglītību un ekoloģiskās apziņas veidošanu. Visiem apmeklētājiem jāsaprot, kāpēc stingri jāievēro iekšējās kārtības noteikumi. Pirmkārt, nedrīkst trokšņot, draiskoties – tas dzīvniekos rada stresu. Otrkārt, savvaļas zvēru uzvedība nav prognozējama. Sevišķi, ja pieradināti īpatņi tiek atlaisti brīvībā, kā tas nereti notiek briežu dārzos. Tādēļ pārvietoties dārza teritorijā drīkst tikai automašīnā un kategoriski aizliegts no tās izkāpt Briežu dārzi nav izklaides objekti. Nesavaldīgiem, rupjiem un iereibušiem cilvēkiem tur nav ko meklēt. Turpretī teorētiski sagatavotiem un pareizi noskaņotiem skolēniem sastapšanās ar dzīvniekiem savvaļā un labi novadīta ekskursija kļūs par neaizmirstamu pārdzīvojumu, rosinot padziļinātu interesi par dzīvo dabu.
Briežaudzēšana Latvijā galvenokārt ir ļoti turīgu cilvēku vaļasprieks, kas šajā nozarē izvieto savus brīvos līdzekļus. Protams, var apšaubīt, cik legāli un tikumiski viens otrs briežaudzētājs nopelnījis naudu, kas ieguldīta dārzos, taču nozare kopumā no tās ir ieguvēja. Tā kā šīs saimniecības orientētas uz medībām un reprezentācijas pasākumiem, to saimnieki gādājuši, lai briežu dārzā netrūktu acij un mednieka garam tīkamu dzīvnieku. Tādēļ arī ganāmpulku veidošanā eksperimentēts ar dažādu šķirņu briežiem – ievesti gan temperamentīgi dzīvnieki ar Lieliem un žuburainiem ragiem, gan mierīgāki un muskuļu masas ziņā lielāki īpatņi.
Latvijā, iespējams, ir pasaulē daudzveidīgākā izejviela selekcijas darbam. Iespējas ir ļoti plašas, var izkopt gan lieliskus trofeju, gan gaļas briežu ganāmpulkus. Izrādās, ka Latvija ir starp tām retajām valstīm, kur briežu dārzos ievesti dzīvnieki no ļoti daudzām valstīm un apgabaliem – Vācijas, Polijas, Baltkrievijas, Kaļiņingradas, Čehijas, Ungārijas, Lielbritānijas, Austrijas, Rumānijas, Holandes un Zviedrijas.…